Pilsrundāles vidusskolas vērtēšanas plāns apkopo visus mācību gadā plānotos temata noslēguma pārbaudes darbus. 
Šis ir informatīvs dokuments, lai skolēni, vecāki un arī pedagogi  varētu uzskatāmi sekot līdzi plānotajam mācību procesam visa mācību gada ietvaros. Pārbaudes darbu plāns mācību gada ietvaros var tikt koriģēts un precīzi pārbaudes darbu datumi un prasības iespējams aplūkot e-klasē skolēna dienasgrāmatā.

Plānā apkopoti mācību tematu pārbaudes darbi un sasniedzamie rezultāti. Skolēna pienākums ir nokārtot visus šos darbus.

Mācīsimies!

  • Lieto vārdu krājumu par lietām klasē. Zina burtus A, a līdz D, d un prot atrast attiecīgo vārdu.

Manas lietas.

  • Zina burtus A,a-F,F un vārdus, kas sākas ar tiem.

Krāsas.

  • Klausās un saprot skolotāja norādījumus. Spēj atrast un savienot iepriekš apgūtos burtus (A, a... N, n) ar atbilstošajiem attēliem.
    Lasa un saprot vārdus par krasam.

Mans ķermenis.

  • Lieto vārdu krājumu par ķermeņa daļām, apģērbu, burtiem (A–T) un vārdu piemēriem.

Burti un skaņas Tt... Zz. Mana ģimene.

  • Prot rakstīt, izmantojot paraugus. Var pateikt ģimenes locekļu vārdus.Var lietot vārdus par ballīti.

Kā pētīt dzīvos organismus?

  • Prot nosaukt maņu orgānus- raksturo taustes sajūtas, prot atšķirt smaržu no smakas, atšķir dažādas garšas, uztver apkārtējās skaņas, skaidro redzes nozīmību cilvēka dzīvē.

  •  Saskata un nosauc atšķirību starp dzīvo un nedzīvo dabu. 

  • Nosaka kopīgo un atšķirīgo.

  •  Atšķir skujukokus un lapukokus, grupē augus pēc vairākām pazīmēm- lapu forma, krāsa, stumbra krāsa u.c.

Kā pētīt materiālus?

  • Nosaka , no kādiem materiāliem ir izgatavoti dažādi objekti, priekšmetus grupē pēc izmantotā materiāla. Izdara secinājumus par materiālu izturību un elastību. Nosauc materiālus, kurus šķiro atbilstoši atkritumu šķirošanas noteikumiem.

  • Izmantojot piedāvātās situācijas, mācās prognozēt kurš objekts ir smagāks, garāks, ietilpīgāks, īsāks.Pamato gaismas nepieciešamību. Nosķir mākslīgos gaismas objektus no dabiskiem.Nosaka skaņas avotus. Nošķir mākslīgi radītu skaņu no dabiskas skaņas. Nosaka siltuma avotus. Nošķir dabiskos no mākslīgā siltuma avota.

  • Prot atšķirt dabas teritorijas no cilvēka radītām dabas teritorijām, prot nosaukt tai raksturīgākās pazīmes. Pēc pazīmēm nosaka dabas virsmas formu-paugurs, līdzenums. Atšķir paugura daļas - virsotne, nogāze, piekāje.Atšķir ūdenstilpnes pēc to veida. Prot atšķirt cilvēku veidotās no mākslīgi veidotām.

  • Raksturo zemes izskatu. Skaidro dienas un nakts maiņu. Spriež par saules nozīmību uz zemes. Prot nosaukt debespuses. uzzina kas ir mēness. Prot attēlot Saules, Zemes un Mēness savstarpējo novietojumu.

Kā ver, tin, kārto, sien, loka, līmē rotājumus koku lapām?

  • Izpētīt koku lapas skolas tuvumā. Plānot un izgatavot rotājumus vai kompozīciju no koku lapām- individuāli un kolektīvi. Prezentēt un novērtēt paveiktos darbus.

Kā griež, plēš, burza, loka, savieno papīra objektus?

  • Iepazīties ar dažādiem papīra veidiem un to pielietojumu. Grupēt papīru pēc dažādām pazīmēm. Patstāvīgi plēst papīru slejās, gabaliņos, līmēt pie papīra. Izprast papīra locīšanas veidus. Locīt papīru dažādos veidos pēc shēmas, veidojot origami priekšmetu. Prezentēt un novērtēt savus un citu darbus.

Kā kombinē džādas formas un rotā plakanus un telpiskus izstrādājumus no plastalīna un sāls mīklas?

  • Saskatīt līdzīgo un atšķirīgo abās veidojamās masās. Patstāvīgi veido izstrādājumus no plastalīna, pēc plāna, attēla vai skices. Prot prezentēt savu darbu. Plāno izstrādājumus no sāls mīklas, patstāvīgi izgatavo izstrādājumus pēc plāna, attēla vai skices.

  • Prot prezentēt savus darbus un novērtēt klases biedru paveiktos darbus.

Kā cep maizi? Kā atspoguļo maizes tapšanas ceļu?

  • Noskaidro kādi maizes veidi ir mūsu veikalos, kā rodas maize mūsdienās. Kāds bija maizes tapšanas ceļš senāk un mūsdienās. 

  • Piedalīties maizes tapšanas procesā. Noskaidrot kas ir recepte un kas tajā ietilpst.

1.1. Es esmu skolēns. (O.) (1)

  • Lasa tekstu, atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus. 

  • Veido saprotamu, skaidri uztveramu mutvārdu runu. 

  • Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā.

1.2. Gads un svētki. (O) (1)

  • Lasa tekstu, atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus. Atrod informāciju tekstā. Veido saprotamu, skaidri uztveramu mutvārdu runu. 

  • Raksta pēc parauga apsveikumu. Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā.

  • Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus.

1.3. Mana raibā ikdiena. (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas. 

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem. 

  • Iesaistās saziņā par lasīto, dzirdēto vai novēroto. 

  • Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.4. Reiz es būšu… (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu un laiku, galveno domu.

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem. 

  • Iesaistās saziņā par lasīto, dzirdēto vai novēroto. 

  • Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.5. Es smaidu, tu smaidi, mēs smaidām. (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu un laiku, galveno domu. 

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem un pats uzdod jautājumus. Izmanto teksta virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu. 

  • Raksta pēc parauga nelielus tekstus. Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.6. Parastais un neparastais. (O) (1)

  • Savā tempā lasa īsus, vienkāršus tekstus, ievērojot pieturzīmes (punktu, jautājuma zīmi, izsaukuma zīmi). Uztver izlasītā teksta saturu, atbild uz jautājumiem par to. 

  • Klausās tekstu un uztver tā saturu. Izmanto teksta galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu. Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus.Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikuma beigu pieturzīmes.

1.1. Es esmu skolēns. (O.) (1)

  • Lasa tekstu, atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus. 

  • Veido saprotamu, skaidri uztveramu mutvārdu runu. 

  • Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā.

1.2. Gads un svētki. (O) (1)

  • Lasa tekstu, atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus. Atrod informāciju tekstā. Veido saprotamu, skaidri uztveramu mutvārdu runu. 

  • Raksta pēc parauga apsveikumu. Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā.

  • Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus.

1.3. Mana raibā ikdiena. (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas. 

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem. 

  • Iesaistās saziņā par lasīto, dzirdēto vai novēroto. 

  • Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.4. Reiz es būšu… (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu un laiku, galveno domu.

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem. 

  • Iesaistās saziņā par lasīto, dzirdēto vai novēroto. 

  • Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.5. Es smaidu, tu smaidi, mēs smaidām. (O) (1)

  • Klausās vienkāršas uzbūves tekstu, saprot to kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu un laiku, galveno domu. 

  • Skaidri, ar izpratni lasa atbilstošu tekstu, atbild uz kautājumiem un pats uzdod jautājumus. Izmanto teksta virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu. 

  • Raksta pēc parauga nelielus tekstus. Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikumu beigu pieturzīmes.

1.6. Parastais un neparastais. (O) (1)

  • Savā tempā lasa īsus, vienkāršus tekstus, ievērojot pieturzīmes (punktu, jautājuma zīmi, izsaukuma zīmi). Uztver izlasītā teksta saturu, atbild uz jautājumiem par to. 

  • Klausās tekstu un uztver tā saturu. Izmanto teksta galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu. Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. 

  • Pareizi raksta vārdus skaidrajā pozīcijā. Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus.Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus. 

  • Lieto atbilstošas teikuma beigu pieturzīmes.

Kā izstāsta un parāda:cik,kur, kāds?

  • Aktualizēt un precizēt pirmsskolā apgūto par skaitļiem un figūrām-aprakstīt novēroto, paskaidrot savas darbības, domas.

  • Tiek apgūti jēdzieni - skaitlis, cipars, figūra, daudzstūris, mala, virsotne, pazīme, salīdzināšana, grupēšana.

Cik kopā, cik palika?

  • Veido skaitļa sastāva izpratni, kas nepieciešama saskaitīšanas un atņemšanas darbības izpildei, sniegt daudzveidīgu modeļu izmantošanas pieredzi, kas palīdz ieraudīt, saprast, skaidrot. 

  • Tiek apgūti jēdzieni - tikpat, saskaitīšana, atņemšana, summa, starpība, izteiksme, vienādība, patiesa vienādība, aplama vienādība.

Kā mēra garumu, un kā iegūst simetrisku figūru?

  • Sāk apgūt garuma mērīšanas prasmi. Praktiski darbojoties ,veido izpratni par simetriskumu kā specifisku figūras īpašību. 

  • Tiek apgūti jēdzieni- nogrieznis, lauzta līnija, taisnstūris, kvadrāts, garums, centimetrs, simetriska figūra.

Kā pieraksta un salīdzina skaitļus, kuri ir lielāki nekā 10?

  • Veido skaitļu izjūtu, izpratni par decimālo skaitīšanas sistēmu, atbilstību starp konkrēto objektu kopumu, pierakstīto skaitli un tā vārdisko nosaukumu skaitļiem līdz 100. 

  • Tiek apgūti jēdzieni - desmiti un vieni, viencipara skaitlis, daudzcipara skaitlis, skaitļu taisne, skaitļu virkne, centimetrs, decimetrs, metrs, mērvienība, aug, dilst, augoša, dilstoša secība.

Kā saskaita un atņem skaitļus, kuri lielāki nekā 10?

  • Apgūt un izvēlēties paņēmienus saskaitīšanai un atņemšanai 20 apjomā. 

  • Tiek apgūti jēdieni - saskaitāmais, summa, starpība, mazināmais, mazinātājs, nezināmais skaitlis.

Ko nozīmē "par tik vairāk", "par tik mazāk"?

  • Saistīt dzīves situācijas ar tām atbilstošām matemātikas darbībām, modelējot situācijas ar objektiem, zīmējot, rakstot izteiksmes vai vienādības, aprēķinot nezināmo lielumu. 

  • Jēdzieni - par tik vairāk, par tik mazāk, par tik lielāks, par tik mazāks, palielināt, pamazināt.

Kur sastopamies ar lieliem skaitļiem?

  • Pievērst uzmanību skaitļu lietojumam sadzīvē, kā arī izmantot skaitļus un darbības ar tiem, raksturojot sadzīves situācijas. 

  • Veidot prasmi saskaitīt un atņemt 100 apjomā. Jēdzieni - minūte, stunda, kilograms, litrs.

1.1. Skaņu pasaule Kā es dziedot un spēlējot varu izmantot dažādas skaņu īpašības?

  • Saklausa dažādas skaņu īpašības: augstu un zemu, īsu un garu, skaļu un klusu; 

  • Atpazīst ritma zilbes Tā, Ti-Ti, līnijkopu un tās sastāvdaļas; 

  • Mūzikā saklausa un atšķir ātru, vidēju un lēnu tempu; 

  • Dzied latviešu tautas dziesmas un iet rotaļās, iepazīstot latviešu tautas tradīcijas

1.2. Mana Latvija

  • Dzied, skandē un klausās Latvijai veltītu mūziku (ieskaitot Latvijas himnu);

  • Saklausa un atšķir melodisko līniju – uz augšu, uz leju, uz vietas;

  • Atpazīst ritma zilbes SĀ, TĀ-Ā.

1.3. Ziemassvētki
Kādas dziesmas dzied un kādās rotaļās iet Ziemassvētkos?

  • Atpazīst attēlā mūzikas instrumentus – kokli, trīdeksni, vijoli, klavieres, marakasu, trijstūri;

  • Dzied Ziemassvētku dziesmas un iet rotaļās;

  • Skaidro nošu atrašanās vietu līnijkopā – uz līnijām, starp līnijām, zem pirmās līnijas un uz pirmās palīglīnijas.

1.4. Dabas ainavas mūzikā
Kā es muzicējot varu atainot dažādas dabas norises un parādīt kustībās savas emocijas?

  • Dabas tēlu un noskaņu radīšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus (tempu, ritmu, melodiju u.c.);

  • Saklausa mūzikā un atpazīst attēlā tautas mūzikas instrumentus – bungas, stabuli, lietuskoku, šeikeri;

  • Atšķir mūzikas žanrus - himnu no polkas.

1.5. Skaņu raksti
Kā muzicēšanā var lietot skaņu rakstu?

  • Atpazīst notis un dzied Do mažora gammu; 

  • Savstarpēji sadarbojoties, iestudē priekšnesumu, ievērojot kolektīvās muzicēšanas nosacījumus: vienots mūzikas temps, precīzs izpildījums un aktīva līdzdarbošanās;

  • Saklausa mūzikā un skaidro: solo un koris, solo un orķestris, muzicē individuāli (solo) un visi kopā (koris un orķestris).

Ko nozīmē būt skolēnam?

  • Izpētīt klases telpu, skolu un tās apkārtni, iepazīties ar klases un skolas iekšējās kārtības noteikumiem. 

  • Apgūt jaunu sociālo lomu - skolēns- un ar to saistīto uzvedību, pienākumiem un tiesībām.

Kā veidot sev un citiem drošas attiecības kopienā?

  • Skolēni mācās sadarboties, raksturojot sevi un kopienu, atšķirot drošas un nedrošas attiecības ar līdzcilvēkiem, bērniem un pieaugušajiem, lai varētu pasargāt sevi un citus un prognozēt savas rīcības sekas attiecībās ar līdzcilvēkiem.

Kā sadarboties, svinot svētkus ģimenē un klasē?

  • Skolēni dalās pieredzē un sadarbojas svētku svinēšanā, izzinot informāciju par dažādiem skolā svinamiem svētkiem un tos piedzīvojot, lai apgūtu jaunas tradīcijas, sadarbības pieredzi ar klases biedriem un varētu apzināti līdzdarboties klasē, skolā un ģimenē.

Kādas prasmes un īpašības vajadzīgas, mācoties un strādājot?

  • Izprast un noskaidrot mācīšanās un darba nozīmi vēlmju un vajadzību apmierināšanai, iepazīt vecāku profesijas, lai spriestu, kādas īpašības un prasmes jāattīsta mācīšanās procesā un bīvajā laikā sevis pilnveidošanai.

Pārvietošanās 
(soļošana, skriešana, rāpošana, pārvietošanās ar sporta inventāru, peldēšana)

  • Mērķtiecīgi un radoši veic dažādus vingrinājumus soļojot, skrienot, peldot un rāpojot ar ritma, soļu garuma un virziena maiņu atbilstoši videi, piemēram, patstāvīgi izvēlas pamatkustību veikšanas secību.

Šķēršļu pārvarēšana 
(lēkšana, līšana, kāpšana, rāpšanās, velšanās)

  • Individuāli izpilda dažāda augstuma, attāluma horizontālus un vertikālus lēcienus uz vietas un pārvietojoties, atsperoties uz vienas vai abām kājām ar inventāru un bez tā (lēcieni apļos, no vienas līnijas uz otru, uzlēcieni un lēcieni uz/no paaugstinājuma).

Priekšmetu pārvietošana
(mešana, ripināšana, tveršana un sitieni pa priekšmetu)

  • Ar skolotāja atbalstu izvēlas labāko risinājumu un to īsteno daudzveidīgu priekšmetu (piemēram, dažāda izmēra un smaguma bumbu, apļu, dabas objektu) mešanai, tveršanai, ripināšanai un sitieniem pa priekšmetu dažādos virzienos un mērķos uz vietas un kustībā, ar vienu roku, kāju vai abām.

Kustību rotaļas un spēles, sporta spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem un vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem

  • Darbojas ar daudzveidīgiem priekšmetiem kustību rotaļās un spēlēs, ierosina alternatīvas un atbilstoši spēļu situācijai apvieno priekšmeta vadīšanu, piespēles, metienus/sitienus. Sadarbībā ar skolotāju pieņem un ievēro godīgas spēles noteikumus, kontrolē rīcību un dažādu emociju izpausmes rotaļu un spēļu situācijās.

Fiziskā aktivitāte ir priekšnosacījums labai fiziskajai un garīgajai veselībai

  • Skolotāja vadībā piedalās vispārējo fizisko spēju attīstīšanas vingrinājumos (kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums, lokanība), uzrāda savas fiziskās gatavības dinamiku, piemēram, lietojot soļu skaitīšanas reģistrēšanas iespējas ikdienā. Ģērbjas atbilstoši fizisko aktivitāšu mērķim un laikapstākļiem.

Drošību un veselību sev un citiem ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās situācijās

  • Atpazīst drošu situāciju un ievēro ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, izmantojot velosipēdu, skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidas, atrodoties dzelzceļa tuvumā, šķērsojot ielu, ceļu, dzelzceļu. 

  • Skolotāja vadībā apgūst koordinācijas vingrinājumus personiskās drošības nodrošināšanai, piemēram, spēju orientēties telpā, kustību reakcijas laiku un māku pielāgot kustības mainīgā situācijā un neierastos uzdevumos. 

  • Apguvis drošas uzvedības pamatnoteikumus uz ūdens un atpazīst drošas situācijas baseinā un atklātā ūdenī.

Es krāsās un līnijās. Glezniecība.

  • Gleznot lielformāta darbu, identificēt savas rakstura īpašības,aktuālās vērtības un personīgās prioritātes. 

  • Patstāvīgi veido radošu darbu, iepazīstot pašportretu kā mākslas žanru, tajā atspoguļojot savas intereses un vērtības.

Krāsu kompozīcija.

  • Eksperimentējot ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem, mācās tos atšķirt un kombinēt, un stāsta par savu pieredzi. 

  • Stāsta par ideju radīšanas procesā gūtajiem atklājumiem, prieku un gandarijumu. Sarunājas un uzklausa citus.

Vizuālas zīmes.

  • Saskata mākslas darbos zīmes un plaši lietotus simbolus reālajā un digitālajā vidē, skaidro to nozīmi, līdzīgo un atšķirīgo. 

  • Lieto zīmes un simbolus radošā darbā. Stāsts par radošā darba gaitu un izvērtē savu sasniegumu atbilstoši iecerei.

Ilustrācija. Akvarelis.

  • Skolēns spēj izveidot ilustrāciju stāstam, izmantojot akvareļa pludinājumu. Aprakstoši stāsts par mākslas darbā uztveramo un par to, ko iespējams iztēloties.

Latviešu etnogrāfijā lietotās zīmes.

  • Iepazīt latviešu etnogrāfijā lietotās zīmes- saule, mēness, zvaigzne, izmantot radošajos darbos, saviem vārdiem komentēt lietojumu, ideju, darba izvēli