Pilsrundāles vidusskolas vērtēšanas plāns apkopo visus mācību gadā plānotos temata noslēguma pārbaudes darbus. 
Šis ir informatīvs dokuments, lai skolēni, vecāki un arī pedagogi  varētu uzskatāmi sekot līdzi plānotajam mācību procesam visa mācību gada ietvaros. Pārbaudes darbu plāns mācību gada ietvaros var tikt koriģēts un precīzi pārbaudes darbu datumi un prasības iespējams aplūkot e-klasē skolēna dienasgrāmatā.

Plānā apkopoti mācību tematu pārbaudes darbi un sasniedzamie rezultāti. Skolēna pienākums ir nokārtot visus šos darbus.

What’s your day? Ikdienas rutīna.

  • Ikdienas režīms, Present Simple/Continuous, vārdu krājums aktivitātēm. Lieto 'have to', biežuma apstākļa vārdus un jautājuma vārdus. Var runāt par to, kas parasti notiek un kas notiek pašlaik. 

  • Prot aprakstīt savu ikdienas režīmu.

  • Prot lietot vienkāršos tagadnes laikus (Present Simple/Present Continuous).

  • Apgūst pamatvārdu krājumu par ikdienas aktivitātēm.

  • Prot lietot vienkāršos tagadnes laikus (Present Simple/Present Continuous).

  • Apgūst pamatvārdu krājumu par ikdienas aktivitātēm.

Veselīgs dzīvesveids,

  • Lieto 'have to', biežuma apstākļa vārdus un jautājuma vārdus. have to/must/should, klausīšanās un lasīšana.Prot runāt par veselīgu dzīvesveidu, ēšanas paradumiem.

  • Lieto gramatiskās konstrukcijas ar have to, must, should.

  • Klausīšanās un lasīšanas prasmes veselības tematikā.

Apģērbs, izskats

  • Apgūst vārdu krājumu par apģērbu, izskatu.

  • Prot aprakstīt cilvēkus, salīdzināt (comparative, superlative).

  • Raksta īsu aprakstu par cilvēku.

Where we live

  • Prot aprakstīt savu dzīvesvietu, pilsētu vai ciemu.

  • Lieto there is/are, priekšvietniekus, some/any.

  • Raksta nelielu aprakstu par mājām/pilsētu.

Time out

  • Prot runāt par brīvo laiku, hobijiem, sportu.

  • Lieto can/can’t, like + -ing.

  • Klausās un saprot tekstus par brīvā laika aktivitātēm.

Digital detox

  • Prot runāt par tehnoloģiju lietošanu un ierobežošanu.

  • Lieto pagātnes laikus (Past Simple, Past Continuous).

  • Raksta īsu stāstu par brīvdienām bez tehnoloģijām.

A bright future. A ticket to ride

  • Prot runāt par nākotnes plāniem, mērķiem. Prot runāt par ceļošanu, transportu, galamērķiem.

  • Lieto pagātnes un nākotnes laikus ceļojumu aprakstos.

  • Raksta e-pastu/pastu par ceļojumu.

  • Lieto will, going to, might.

  • Raksta nelielu tekstu par saviem sapņiem/nākotni.

Kādi dabas procesi notiek uz Zemes?(O)

  • Veido izpratni par procesiem Zemes sfērās (hidrosfērā, litosfērā, atmosfērā), to savstarpējo mijiedarbību un attīsta prasmes izmantot kartogrāfiskos materiālus, lai skaidrotu dabas procesu norisi un dabas parādību izplatību uz Zemes.

Kas ietekmē objektu kustību?(O)

  • Turpina pilnveidot pētnieciskās darbības prasmes, pētot kustību ietekmējošos faktorus; pamato nepieciešamību ievērot drošas kustības nosacījumus, izmantojot eksperimentu un pētījumu datus.

Kā notiek vielu pārvērtības?(O)

  • Veido izpratni par vielu pārvērtībām un to nozīmi dabā, sadzīvē vai cilvēka ikdienā, ražošanā; pilnveido eksperimentālās prasmes darbā ar vielām; veido izpratni par vielu šķīšanas procesa norisi un izšķīdušās vielas masas daļu.

No kā sastāv dzīvie organismi?(O)

  • Veido izpratni par dzīvo organismu organizācijas līmeņu (šūna, orgāns, orgānu sistēma, organisms) pakārtotību, orgānu sistēmu (elpošanas, gremošanas, balsta un kustību, asinsrites) nepieciešamību, padziļina izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā.

Tekstapstrāde (O)

  • Strukturē informāciju tabulās un sarakstos.

Video klipa izveide (O)

  • Veic filmēšanu pēc izveidotā scenārija.

Prezentācijas izveide (O)

  • Attīstīt prasmi prezentēt un iesaistīties diskusijā.

Aprēķini un diagrammas (O)

  • Attīstīt prasmi veikt aprēķinus, un veidot vienkāršas diagrammas izklājlapās.

Spēle vizuālajā programmēšanā (O)

  • Izveidotā projekta prezentācija.

Uzturs. Graudaugi un pākšaugi. Ēdienu gatavošana. 

  • Prot gatavot pākšaugu un graudaugu ēdienus, ievērojot higiēnas prasības, darba drošības noteikumus, plāno darbu grupās, lai pagatavotu ēdienu pēc receptes, servē, degustē, izvērtē savu darbu un sakārto darbavietu. Zina kādus pākšaugus un graudaugus izmanto uzturā, kā mainās pagatavotā ēdiena konsistence atkarībā no izmantotā šķidruma daudzuma.

6.2. Kā radoši lieto atkārtoti izmantojamus materiālus?

  • Izprast, kā dizaina izstrādes process saistš ar vidi un zaļās domāšanas principiem, un kā veidot originālus dizaina prieksmetus; radoši un lietderīgi atkārtoti izmantot materiālus, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi. 

Adīšana. Tapošana. Izstrādājuma izgatavošana adīšanas vai tapošanas tehnikā.     

  • Prot izveidot dizaina dienasgrāmatu, plānot savu darbu, secīgi veikt darbu, izvērtēt paveikto, noformē radošā darba aprakstu.

6.4. "Kā kombinē dažādus materiālus, izgatavojot modeli ar kustības funkciju?"

  • Izprast izstrādājuma galveno skatu un attēlot priekšmeta projekciju divos skatos; izvēlēties un kombinēt materiālus atbilstoši izstrādājuma pielietojumam; rosināt un attīstīt telpisko iztēli kustīga modeļa projektēšanā, lai izgatavotu objektu, kura virzību uz priekšu darbina dzinējs.

Es un ikdiena

  • Klausās tekstu,papildina dialoguVeido dialogu,izmanto sasveicināšanās frāzes. Pastāsta par mācību priekšmetiem, piederumiem skolā.
  • Lieto darbības vārdus tagadnes, pagātnes formās.
  • Runā par kaut kā neesamību izmantojot ģenetīvu.
  • Lieto prievārdus в на. Pielieto ikdienas situācijās tēmas vārdu krājumu,lieto kārtas skaitļa vārdus(līdz 10) un pamata skaitļa vārdus (līdz 100).Papildina dialogu,uzdod jautājumus Во сколько? Сколько? Какой/ Когда/

Es un veselība

  • intervijas galvenās doma, sporta veidi, darbības vārda būt locīšana, zin un prot pielietot instrumentāli

Es un kultūra

  • Nosauc, pastāsta kādus svētkus svin skolā,Latvijā. Raksta apsveikumu,ielūgumu.
  • Stāsta/raksta par kādu interesantu notikumu no savas dzīves vai grāmatās izlasītā/filmās redzētā

Es un pasaule

  • Atsķir un lieto pilnus un saīsinātus krievu cilvēku vārdus.
  • Lieto vietniekvārdus datīva locijumā,papildina tekstu ar darbības vārdiem.
  • Lasa afišu,atrod nepieciešmo in formāciju.
  • Jautā un atbild par cilvēku vecumu.Pareizi pielieto год,года, лет. Atšķir un lieto vietniekvārdus это, этот, эта, это, эти teikumā.
  • Pastāsta par dzimšanas dienu.

Es un pilsēta

  • Izmanto tēmas vārdu krājumu,nosauc pilsētas objektus un to atrašanās vietas.
  • Nosauc sabiedriskā transporta veidus, to pār vietošanās veidus.
  • Izmanto prievārdus в на, nosakot kustības mērķi.

Es-saziņā Kā veidot saziņu mutvārdos un rakstveidā?

  • Veido izpratni par pārliecināšanas runas un noteiktu tekstu veidu (vēstule, e-vēstule, instrukcija, intervija, anotācija, sludinājums, scenārijs) nozīmi saziņas procesā, to satura un formas nosacījumiem

Es - rakstītājs 

  • Veido izpratni par domraksta rakstīšanas procesu kā secīgu, mērķtiecīgu darbību.

Lietvārds 

  • Pilnveido prasmi pazīt valodā lietvārdus, tos pareizi lietot mutvārdu un rakstveida tekstos, to nozīmi valodā

Īpašibas vārds

  • Pilnveido prasmi pazīt valodā īpašības vārdus, tos pareizi lietot mutvārdu un rakstveida tekstos, to nozīmi valodā

Skaitļa vārds

  • Pilnveido prasmi pazīt tekstā skaitļa vārdus, izprast to funkcijas, tos pareizi lietot mutvārdos un rakstveidā.

Vietniekvārds

  • Pilnveido prasmi tekstā un valodā uztvert vietniekvārdu, analizēt tā lomu satura izteikšanā un gramatiskās pazīmes.

Apstākļa vārds

  • Pilnveido prasmi tekstā pazīt apstākļa vārdus, izprast to funkcijas, tos pareizi lietot mutvārdos un rakstveidā

Kā kopumu sadala noteiktā attiecībā?

  • Nosaka divu lielumu attiecību.
  • Veido shematisku zīmējumu, lai attēlotu divu lielumu attiecību.
  • Kopumu sadala dotā attiecībā (a : b; a : b : c).
  • Aprēķina nezināmo lielumu situācijā, ko raksturo tieši proporcionāli vai apgriezti proporcionāli lielumi.
  • Aprēķina attālumu dabā, ja dots mērogs un attālums kartē, un otrādi – aprēķina attālumu kartē, ja dots mērogs un attālums dabā.

Kā reizina un dala parastās daļas?

  • Sareizina skaitļus, ja viens vai abi reizinātāji ir parasta daļa vai jaukts skaitlis. Doto daļu uzraksta kā divu skaitļu reizinājumu.
  • Nosaka un uzraksta skaitlim apgriezto skaitli.
  • Izdala skaitļus, ja dalāmais vai dalītājs ir parasta daļa vai jaukts skaitlis. Reizinājumā un dalījumā aprēķina nezināmo darbības locekli. Zina, kā jebkuru daļu sareizināt vai izdalīt ar veselu skaitli. prot kāpināt parastu daļu un jauktu skaitli.
  • Atrisina situāciju uzdevumus, ja to risinājums ietver parasto daļu. Zina vārda "'no '' nozīmi. vai jauktu skaitļu reizināšanu/dalīšanu. 

Kā izpratne par komata lietojumu palīdz, ja reizina un dala decimāldaļas?

  • Sareizina skaitļus, ja viens vai abi reizinātāji ir decimāldaļa.
  • Izdala skaitļus, ja dalāmais vai dalītājs ir decimāldaļa.
  • Novērtē decimāldaļu reizinājuma un dalījuma aptuveno vērtību.
  • Lieto reizinājumu un dalījumu ar 10, 100,... un 0,1, 0,01, ... Pāriet no vienas daļskaitļu pieraksta formas uz otru, pamatoti izvēloties situācijai atbilstošo vai sev piemērotāko formu.
  • Ar skaitliskām izteiksmēm, kas satur decimāldaļu reizināšanu un dalīšanu, apraksta situācijas praktiskā un matemātiskā kontekstā.

Kā attēlo un raksturo telpiskus ķermeņus?

  • Atpazīst un raksturo telpiska ķermeņa (daudzskaldnis, piramīda, cilindrs, konuss) īpašības un elementus.
  • Lieto taisnstūra paralēlskaldņa īpašības un zīmē taisnstūra paralēlskaldņa virsmas izklājumu plaknē atbilstoši dotajiem izmēriem.
  • Aprēķina taisnstūra paralēlskaldņa virsmas laukumu.
  • Aprēķina taisnstūra paralēlskaldņa tilpumu.
  • Izsaka lielākas laukuma un tilpuma mērvienības mazākās, un otrādi, lieto mērvienību “litrs”.
  • Raksturo telpiska ķermeņa (sastāv no vienādiem kubiem) skatus dažādās plaknēs.

Kā sadzīves situācijās izmanto procentus?

  • Nosaka vienu skaitli kā otra skaitļa procentus.
  • Risina praktiska konteksta problēmu, kuras atrisināšanai jāizmanto procenti un attiecība; procenti un sakarības “par tik vairāk/mazāk”, “tik, reižu vairāk/mazāk”; procenti un vienādība ar nezināmo u. tml. 

Kāpēc nepieciešami skaitļi, kuri ir mazāki nekā nulle? 

  • Nosaka un pieraksta skaitlim (gan pozitīvam, gan negatīvam) pretējo skaitli, lieto arī pierakstu ar divām “–” zīmēm, piemēram, –(–6).
  • Nolasa, atliek pozitīvus un negatīvus skaitļus uz skaitļu taisnes.
  • Salīdzina pozitīvus, negatīvus skaitļus (arī skaitli 0), sakārto tos augošā, dilstošā secībā. Zina, as ir skaitļa modulis.
  • Skaita uz priekšu/atpakaļ no jebkura negatīva skaitļa.
  • Koordinātu plaknē nolasa punkta koordinātas, atzīmē punktus pēc to koordinātām.
  • Koordinātu plaknē zīmē figūrai aksiāli simetrisku figūru pret taisni un centrāli simetrisku figūru pret dotu punktu (pagriež par 180° ap doto punktu).

Ko nozīmē skaitlim pieskaitīt negatīvu skaitli, no skaitļa atņemt negatīvu skaitli?

  • Saskaita un atņem pozitīvus un negatīvus skaitļus, skaidro, kā ieguva rezultātu.
  • Aprēķina vērtību skaitliskai izteiksmei (līdz 4 darbībām), kura satur pozitīvus un negatīvus skaitļus (veselus un daļas), saskaitīšanu, atņemšanu un iekavas.
  • Nosaka nezināmo vienādībā un nevienādībā. 

Kā plāno darbību izpildi ar visu veidu skaitļiem?

  • Reizina, dala un kāpina racionālus skaitļus.
  • Aprēķina vērtību racionālu skaitļu izteiksmei (satur zīmes “+”, “–”, “·”, “:”, kāpināšanu, iekavas; kopā līdz 4 darbībām).
  • Šķiro un grupē racionālus skaitļus pēc noteiktas pazīmes. Prot noteikt skaitļu piederību noteiktai skaitļu kopai, lietot atbilstošu terminoloģiju. 

6.1. Laikmeta atspoguļojums mūzikā. Kā mūzikā atspoguļojas dažādi laikmeti un notikumi?

  • Prot pastāstīt, kā laika gaitā ir attīstījusies mūzika, kā dažādu valstu kultūra ir iespaidojusi mūzikas attīstību. Prot izmantot nošu burtu apzīmējumus, muzicējot uz metalofoniem. Zin kas ir Pentatonika.

6.2. Tēli mūzikā. Kā dažādus tēlus var atveidot mūzikā? 

  • Prot raksturot, ar kādiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem komponists ataino konkrēto tēlu vai noskaņu. Improvizē, radot dažādas skaņas ar mūzikas instrumentiem, skanošajiem žestiem, skaņu rīkiem. Nostiprina prasmi rakstīt notis un dziedāt pēc notīm, izmantot nošu-burtu apzīmējumus. 

6.3. Cilvēka rakstura īpašību un emociju atspoguļojums mūzikā. Kādas cilvēka rakstura īpašības un emocijas mūzikā atspoguļot ir vieglāk, kādas grūtāk? 

  • Klausīties dažādu komponistu darbus,analizēt to emocionālo ietekmi un saistīt to ar komponista vai izpildītāja personību.
  • Mūzikas izmantošana Valsts svētku laikā, lai veicinātu patriotismu. Valsts svētku koncerti un to ietekme uz sabiedrību. 

6.4. Populārā mūzika Ziemassvētkos. Kā skolas Ziemassvētku koncertos var izmantot jaunāko un aktuālo Ziemassvētku mūziku? 

  • Izzina, pēta un analizē Ziemassvētku mūzikas aktualitātes.
  • Dzied Ziemassvētku dziesmas dažādās valodās.
  • Veido pavadījumu dziesmām, izmantojot vienkāršus mūzikas instrumentus. 

6.5. Kinomūzika. Kāda nozīme mūzikai, skaņām filmu veidošanā?

  • Apguvis vairākas dziesmas no kinofilmām, zina latviešu kinomūzikas komponistus.
  • Klausās, salīdzina, analizē dažādu filmu mūziku. Iedvesmojoties no kinomūzikas, strādājot grupās, veido muzikālu kino projektu. 

6.6. Mūzika dažādās valstīs. Kā , dziedot un klausoties mūziku no dažādām valstīm, iepazīt raksturīgos mūzikas izteiksmes līdzekļus? 

  • Prot pastāstīt, kādus interesantus un savdabīgus instrumentus spēlē dažādās zemēs. Ko mūzika vēsta par konkrētas valsts/tautas kultūru, paražām, tradīcijām.
  • Dzied dažādu zemju dziesmas. 

6.7. Populāras personības mūzikā. Kā spilgtas personības ietekmē uun iedvesmo sabiedrību? 

  • Klausās, salīdzina un analizē dažādu valstu populāru mūziķu-dziedātāju, komponistu, diriģentu popularitāti, devumu, nozīmi.
  • Pēta sava novada populārās personības mūzikā. Kuri latviešu mūziķi ir populāri pasaulē. 

6.8. Mūzikas kultūra Lietuvā un Igaunijā. Kas tai kopīgs, kas atšķirīgs salīdzinājumā ar Latviju? 

  • Demonstrē priekšnesumu (trijās grupās), kurā izpilda kādu populāru igauņu, lietuviešu un latviešu komponista dziesmu (pēc izvēles).
  • Priekšnesumā iekļauj stāstījumu, demonstrējumu par katru valsti (tērpi, ēdieni, karogs, himna, spilgtas folkloras tradīcijas, pieskaņots video u. tml.) 

6.9. Mūzika un spēles. Kā kopā viedot spēles, lai attīstītu radošumu un muzikālās prasmes? 

  • Prezentē pašu veidotas galda spēles, kurās ietverti jautājumi vai uzdevumi par gada laikā apgūtajiem komponistiem, skaņdarbiem, mūzikas žanriem un mūzikas izteiksmes līdzekļiem. 

Vēsture . Kā radās Latvijas valsts?(O)

  • SR: Pārbaudes darbs. Raksturo Latvijas valsts rašanās procesus .Zina un skaidro Latvijas vārda izcelsmi, simbolu nozīmi. Atpazīst Latvijas valsts prezidentus.
  • Kartē norāda Latvijas kultūrvēsturiskos novadus.
  • Skaidro jēdzienu minoritāte, izprot Latvijas iedzīvotāju sastāvu.
  • Prot izklāstīt Latvijas valsts proklamēšanas norisi, atpazīst vēstures avotus. Prot pamatot savas atbildes. /Kā radās Latvijas valsts? 

Kā tiesības ir saistītas ar pienākumiem? (O)

  • Izprot kāpēc ir nepieciešami likumi un noteikumi. Izprot, ka katrai rīcībai ir sekas.
  • Saprot tiesību un pienākumi saistību.

Vēsture. Latvijas valsts . Deportācijas. Pētījums, radošais darbs.

  • SR: Darbs ar vēstures avotiem-lasa, meklē un atlasa informāciju, pamato savu atbildi. Zina galvenos faktus par deportācijām.
  • Pēta savu vienaudžu dzīvi un izjūtas deportāciju laikā. Izprot notikumu cēloņus un sekas. Ir izveidots radošais darbs –tās dienas acīm!/Kā radās Latvijas valsts? 

Kā plānot budžetu? (O)

  • Izprot kas ir budžets. Parāda izpratni par resursu plānošanas nozīmīgumu. Vērtē banku nozīmi sabiedrībā

Vēsture. Kā latvija sadarbojas ar kaimiņvalstīm? (O)

  • SR: Komplekss sniegums- Kā Latvija sadarbojas ar kaimiņvalstīm? Zinās Latvijas kaimiņvalstis, spēs aizpildīt kontūrkarti. Zinās valstu simbolus, starptautiskās organizācijas, to pamatfunkcijas, simbolus.
  • Pamatos savu viedokli izmantojot zināšanas un prasmes. ?/Kā Latvija sadarbojas ar kaimiņvalstīm?

Biznesa plāna un produkta prezentācija. (O)

  • Rada biznesa ideju un jaunu produktu. Prezentē biznesa ideju un produktu.

Dažādas vieglatlētikas prasmes

  • Apgūtas skriešanas, startēšanas,finišēšanas prasmes. Apgūtas mešanas prasmes. šķēršļa pārvarēšanas prasmes tālumā. Prasmes saglabāt skriešanas ātrumu garā sprinta distancē. Prame saglabāt spēkus izturības distancē.Dažādas lēkšanas prasmes tālumā.

Dažādas basketbola prasmes

  • Basketbola piespēles uz vietas, gaitā. Bumbas driblēšana ar metienu grozā. metieni grozā uz precizitāti.

Akrobātikas pamatelementu apguve

  • Kūlenis uz priekšu, atpakaļ, pārmetiens sānis (ritenītis), dažādas stājas, līdzsvars uz vienas kājas.

Lēkšana ar aukliņu

  • Lēkšanas prasmes - kājas kopā uz priekšu, uz atpakaļu, lēcieni uz vienas, uz otras kājas, skrējiens uz vietas.

Volejbola elementi.

  • Augšējās, apašējās piespēles pa vienam. Augšējās ,apakšējās piespēles pa vienam pret sienu. Bumbas servēšana ar vienu roku.

Florbola elementu apguve.

  • Dažāda veida metieni pa vārtiem. Bumbiņas vadīšana apkārt šķēršļiem. Piespēles ar partneri.

Futbola pamatelementu apguve.

  • Piespēles ar partneri. Bumbas vadīšana ap šķēršļiem. Sitiens pa vārtiem.

Vieglatlētikas pamamatu apguves atkārtošana

  • Prasme skriet, startēt, finišēt sprinta distancē. Prasme saglabāt ātrumu garā sprinta distancē. Mešanas prasmes. Dažādas lēkšanas prasmes tālumā. (viss dinamikas salīdzinājumā ar rudeni).

Etīde. Kā skatuviskā darbībā, izspēlējot cilvēku attiecības, gūt jaunu pieredzi?

  • Sadarbībā ar citiem klasesbiedriem no reālpsiholoģiskajām etīdēm veido skatuvisku iekšnesumu, kurā lieto aktiermeistarības pamatprasmes sava skatuviskā tēla radīšanā, iedvesmojoties no ikdienas novērojumiem un savas personīgās pieredzes.
  • Pamato sava tēla skatuvisko gribu dramaturģiskajā konfliktā, salīdzina ar līdzīgu reālu savstarpēju attiecību un situāciju iespējamību, konflikta risinājuma ceļiem.

Runa Kā uzstāties ar saprotamu, klausītājam uztveramu runu un sadarboties ar auditoriju?

  • Izveidots un īstenots publiskās runas priekšnesums, pārvaldot balsi un ķermeni, sadarbojoties ar auditoriju atbilstoši runas mērķim un nolūkam.

Pretstati (lugas fragmenta iestudējums) Kā no dramaturga radīta teksta veidot skatuvisku lomu, atdarinot un pētot cilvēku rīcības motīvus, izturēšanos saskarsmē, savstarpējās attiecībās?

  • Lugas fragmenta iestudējumā izveidota loma ar dramaturģisku tekstu, izmēģinot dažādas pieejas tēla atklāsmei skatuviskā darbībā, analizējot tēla rīcības motīvus un tos salīdzinot ar novērojumiem ikdienas notikumos. 

4.nodaļa Skola, aktivitātes skolā, mācīšanās. 

  • Darbības vārdu - finden, sprechen, haben, sein lietošana. Darbības vārdu locīšana tagadnē. Atbildes veidošana ar "doch", Prievārda an lietošana ar dienas laikiem.
  • Runāt par savu stundu plānu, nedēļas plānu. Izteikt viedokli par dažādiem mācību priekšmetiem.
  • Uz jautājumiem sniegt pozitīvu un negatīvu atbildi.Lieto piederības vietniekvārdus mans, mana, tavs, tava, noteikto un nenoteikto artikulu lietvārdam nominatīvā, apgūst jautājamo vārdu - kad? Izmanto īpašības vārdus mācību piederumu raksturošanai.

5.nodaļa Ģimene, profesijas, hobijs, mājdzīvnieki. 

  • Prot daudzskaitļa veidošanu lietvārdiem, atbilstošā situācijā lieto piederības vietniekvārdus - mans, mana, tavs, tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu.
  • Raksta skaitļa vārdus., prot modālo darbības vārdu gribēt un vajadzēt locīšanu un lietošanu teikumā.
  • Raksta vienkāršus teikumus. Lieto vienkāršus vārdus un frāzes, stāstot par sevi un savu ģimeni, saviem draugiem un dzīvesvietu.Stāsta par mājdzīvniekiem, par to, ko labi prot darīt.
  • Loka darbības vārdus schlafen, fahren, laufen, essen, lieto piederības vietniekvārdus mein, dein, sein, ihr vienskaitļa nominatīvā, veido vārdu ģenetīva formu un profesijas ar izskaņu -in. 

6. nodaļa Pulkstenis, dienas režīms, brīvā laika aktivitātes.

  • Nosauc, cik ir pulkstenis, plāno un stāsta par savu dienas režīmu, pajautā un atbild par pulksteņa laiku, cikos sākas un beidzas pasākums. Nosauc diennakts daļas.
  • Lieto atbilstošā situācijā nolieguma vietniekvārdus. Lieto darbības vārdus tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 1., 3. personā. Lieto modālos darbības vārdus mögen, dürfen, können vienskaitļa 1., 2., 3. personā un daudzskaitļa 1., 3. personā, paskaidro savas emocijas ar noliegumu: nein, nicht. Lieto personu vietniekvārdus wir, ihr, loka darbības vārdus spielen, machen, haben, sein (wir, ihr), modālo darbībasvārdu möchten, lieto prievārdu um + pulksteņa laiks.
  • Prot izteikt, pieņemt un noliegt kādu priekšlikumu, sarunāt tikšanos noteiktā laikā.

7. nodaļa Mēneši, gadalaiki, krāsas, svētki, brīvā laika aktivitātes. 

  • Lieto noteikto un nenoteikto artikulu vienskaitļa nominatīvā un akuzatīvā, loka modālo darbības vārdu können (ich, du, er, sie), personu vietniekvārdus er/es/sie par dzīvniekiem/priekšmetiem.
  • Prot nosaukt gada mēnešus, gadalaikus, krāsas , gadskārtu svētkus.
  • Zina kārtas skaitļa vārdus, prot nosaukt dienu un datumu. Prot pateikt kad, kuram ir dzimšanas un vārda diena.
  • Mācās nosaukt zodiaka zīmes. Raksta ielūgumu un apsveikumu dzimšanas dienā. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram, apsveicot svētkos). 

8. nodaļa Iepirkšanās, produkti, cenas, iepakojums, kabatas nauda

  • Stāsta par iepirkšanos tirdzniecības centrā un prot nosaukt nepieciešamās preces,produktus, naudas vienības. Prot pajautāt un atbildēt cik, kas maksā. Veidojot dialogu par iepirkšanos, lieto pieklājības frāzes, noskaidro cenu, pārjautā to.
  • Loka darbības vārdu geben, kaufen, nehmen, finden, bezahlen, suchen, mochten tagadnē.
  • Prot norādīt atrašanās vietu: prievārdi in, mit, zu, nach, auf, an, um, in der Mitte, oben, unten lieto norādes par atrašanās vietu/virzienu (piemēram, rechts, links, geradeaus, im Osten, Westen, Zuden)

9.nodaļa Labu apetīti! Ēdieni, produkti, gatavošana, receptes

  • Darbības vārda patikt lietošana, pieklājības formu lietošana, piederības vietniekvārdu lietošana, stāsta par to, kas garšo vislabāk, ko prot gatavot. Veido recepšu grāmatu, prezentē to. 

Reālistisks klusās dabas gleznojums.

  • Ir izpētījis dažādus mākslinieku klusās dabas gleznojumus. Prot veidot klusās dabas uzstādījumu, gleznot ar guašu, jaukt toņus, veidot gaismēnas.

Cilvēka ķermeņa attēlojums zīmējot

  • Prot skicēt klasesbiedrus dažādās kustībās. Zīmē savu radošo darbu - figurālu kompozīciju.

Dažādi ornamenti, kompozīciju veidi

  • Pēta dažādas ornamentu kompozīcijas. Veido savu kompozīciju izmantojot ritmu kā izteiksmes līdzekli.

Perspektīvas radošs pielietojums.

  • Zīmē optisko ilūziju, kas veido perspektīvas efektu. Ievieto kompozīcijā cilvēka figūru - zīmētu vai izgrieztu no žurnāla.

Kinomāksla

  • Prot raksturot savu mīļāko kinofilmu, zīmēt tās varoņus