Pilsrundāles vidusskolas vērtēšanas plāns apkopo visus mācību gadā plānotos temata noslēguma pārbaudes darbus. 
Šis ir informatīvs dokuments, lai skolēni, vecāki un arī pedagogi  varētu uzskatāmi sekot līdzi plānotajam mācību procesam visa mācību gada ietvaros. Pārbaudes darbu plāns mācību gada ietvaros var tikt koriģēts un precīzi pārbaudes darbu datumi un prasības iespējams aplūkot e-klasē skolēna dienasgrāmatā.

Plānā apkopoti mācību tematu pārbaudes darbi un sasniedzamie rezultāti. Skolēna pienākums ir nokārtot visus šos darbus.

Dabiskā pasaule.

  • Vārdu krājums par dabu. Lieto vienkāršo pagātni (Past Simple)veidojot apgalvojuma, nolieguma un jautājuma teikumus.
  • Veido īpašības vārdus p. Izprot lasītu un klausītu tekstu. Raksta par kādu pagātnes notikumu.

Digitālā pasaule 

  • Vārdu krājums -tehnoloğijas un datortehnika. Veido teikumus vienkāršajā pagātnē ar neregulārajiem darbības vārdiem.
  • Vārdu krājums - frazālie darbības vārdi. Izprot lasītu un klausītu tekstu. Raksta stāstījumu.

Būt aktīvam - sports.

  • Vārdu krājums - sports un fiziskās aktivitātes.
  • Teikumu veidošana nākotnē.
  • Lietvārdu veidošana izmantojot piedēkļus.
  • Izprot lasītu un klausītu tekstu.
  • Raksta neformālu vēstuli.

Dzīvesvieta - mājas.

  • Vārdu krājums -mājas iekārtojums, mēbeles.
  • Veido teikumus saliktajā tagadnē (Present Perfect). Veido vārdkopas.
  • Izprot lasītu un klausītu tekstu. Raksta aprakstu.

Runāšana.

  • Veido stāstījumu par vienu no piedāvātajām tēmām (daba un dzīvnieki,digitālā pasaule, sports, mana dzīvesvieta), uzdod jautājumus klasesbiedram, atbild uz klasesbiedra un skolotāja jautājumiem.

Projekts.

  • Veido un prezentē projektu par vienu no piedāvātajām tēmām.

Kas ir organisma pamatvienība, kā to pēta. 

  • Bioloģijas un tās apakšnozaru pētījumi, dzīvo organismu pamatpazīmes un organismu iedalījums.
  • Šūnu uzbūve un organismu uzbūves pamatprincipi. 

Kas sedz organismus

  • Cilvēka ādas uzbūve un funkcijas. Dzīvnieku ķermeņa segas pielāgotība un augu segaudu nozīme. 

Kas nodrošina augu un dzīvnieku balstu un kustības

  • Cilvēka balsta sistēmas uzbūve un funkcijas. 

Kā organismi elpo 

  • Cilvēka elpošanas orgānu uzbūve un funkcijas. 

Programmvadāmas ierīces (O)

  • Veic darba prezentāciju par izveidoto tēmu

Tiešsaistes sadarbība (O)

  • Veido teksta dokumentu pēc konkrētiem kritērijiem, sniedz atgriezenisko saiti par citu darbu.

Informācijas strukturēšana izklājlapās (O)

  • Datu apstrāde, filtrēšana un formatēšana, lai var tos racionāli strukturēt.

Mājaslapas izveide (O)

  • Izveidotā projekta prezentācija.

Kā termiski apstrādā gaļu un zivis atkarībā no izvēlētā ēdiena receptes?

  • Pēc receptes prot pagatavot gaļas vai zivju ēdienu (var aizstāt ar alternatīviem produktiem ar augstu olbaltumvielu saturu - siers, olas, pākšaugi vai sojas gaļas aizvietotājs).
  • Prot ievērot darba drošības un higiēnas noteikumus, plāno savu darbu, strādā komandā, servē galdu, degustē ēdienu, izvērtē paveikto un sakārto darba vietu. 

7.4. Kā rotā kokmateriāla izstrādājumus?

  • Izprast rotāšanas nozīmi kultūras vēsturē un salīdzināt to ar mūsdienām, skaidrot dažādu etnogrāfisko rakstu nozīmi senatnē un mūsdienās.
  • Iepazīties ar dažādu veidu rotājumiem un to atbilstību dažādiem materiāliem.
  • Veidot pārdomātu izstrādājumu un tā fakturētu rotājumu, izmantojot dažādus materiālam piemērotus instrumentus.

Aušana. Mezglošana. Austa izstrādājuma izgatavošana (10x15 cm paliktnītis krūzei vai telefonam). Mezglotas rokassprādzes izgatavošana. (O)

  • Prot izveidot dizaina dienasgrāmatu, plānot darbu.
  • Apgūt vienkārtņa aušanu, secīgi veikt darbu, noformēt un izvērtēt savu darbu.
  • Prot nomezglot slīpo joslu un skujiņas veida rokassprādzi, noformēt un izvērtēt savu darbu.

7.2. Kā modelē un izgatavo izstrādājumu ar 3D printeri?

  • Pārzināt 3D printera modelēšanas un drukāšanas iespējas ražošanā.
  • Apgūt telpisko domāšanu un problēmrisināšanas metodi, izmantojot 3D modelēšanas programmu.

Zemes attēlojums-kartes un globuss 

  • SR:prot darbā izmantot atlanu+nosaka debespuses, nosaka GEO objekta koordinātas.
  • Skaidro jēdzienus,Izmanto mērogu+aprēķina attālumus starp pilsētām.
  • Māk nosaukt un atrast kontinentus, okeānus.

Zemes ģeoloģiskā vēsture

  • SR:veido izpratni par dažādiem Zemes un Visuma izcelšanās veidiem.
  • Saules sistēmas izcelšanās, tās planētu raksturošana.
  • Zeme un Mēness, plūdmaiņas.

Zemeslodes iekšējā uzbūve, litosfēras plātnes, kontinentu veidošanās.

  • SR:veido priekšstatu par Zemes attīstības posmiem. Ir izpratne par litosfēras procesiem, ģeoloģiskajiem procesiem un tektoniku.
  • Litosfēras plātņu kustība.Ieži un minerāli

Hidrosfēra.

  • SR: Ūdens aprite dabā, tās nozīmība dzīvības procesos.
  • Jūras straumes un tās ietekme klimata veidošanā. Prot darbā izmantot atlantu.
  • Māk kartē atzīmēt okeānus, jūras, jūras līčus, šaurumus, upes.

Klimats, procesi atmosfērā.

  • SR: Zina atmosfērā notiekošos procesus, to ietekmi uz klimatu.
  • Izmantojot ģeogrāfijas atlantu nosaka vitas klimata veidotājfaktorus.

Kā izveidot drošu un stabilu konstrukciju

  • Zina dažādas būves, konstrukcijas un celtniecības materiālus.
  • Saprot konstrukcijas stabilitātes pamatprincipus, kā pārbaudīt konstrukcijas stabilitāti.
  • Zina kas ir materiālu deformācija, prot tās identificēt.

Tilti un to konstruktīvie elementi.

  • Zina tiltu veidus, konstruktīvos elementus. Kādas slodzes darbojas uz tiltiem, kā pārbauda tilta stabilitāti un izturību.
  • Tiek izveidots tilta modelis no kartona, papīra, kociņiem u.c. materiāliem.
  • Darbs tiek prezntēts klasē un visi kopīgi novērtējam darbu, atzīmējam darba pozitīvās īpašības un kas jāuzlabo tilta konstrukcijā. Tiek vērtēts dizainiskais risinājums un stāstījums par darba gaitu.

Šķidrumu un gāzu izmantošana tehnikā.

  • Saprot kā darbojas pretestības spēks, cēlējspēks, kā rodas berze.Zina savienoto trauku principu un kur to izmanto inženierijā.
  • Zina hidauliskos un pneimatiskos mehānismus, kur un kā tos izmanto. Zina drošība noteikumus darbam ar gāzēm.

Kā iegūst, uzkrāj un pārvērš enerģiju.

  • Zina, kas ir darbs un enerģija, mērvienības J džouls un W vats. saprot kas ir potenciālā un kinētiskā enerģija, kā tās savstarpēji saistītas.
  • Zina kādas ir enerģijas pārvērtības dabā un tehnikā. Mūžīgais dzinējs - vai to var izveidot.
  • Zina kā iegūst un izmanto enerģiju ikdienā, kā taupīt elektrību mājsaimniecībās.

Kā pārnes iedarbību un vada ierīces.

  • Zina, kas ir siksnas un ķedes pārvads, kā tas darbojas un kur to pielieto.
  • Zobrata pārvads, tā veidi un pielietojums. prot noteikt pārnesuma attiecību.
  • Var identificēt gliemežpārvadu un zobstieņa pārvadu. Zina kas ir reduktors un kur to pielieto.
  • Zina kā darbojas elektromotori, kur tos izmanto, saprot kā vada mehānismus.

Citi un es

  • Pastāsta par sevi, skolu. Lieto teikuma konstrukcijas заниматься чем? интерисоваься чем?.
  • Pamata un kārtas skaitļa vārdi. Lieto darbības vārdus tagadnē, pagātnē un nākotnē.īpašibas vārdu saskaņošana ar lietvārdu dzimtē un skaitlī. Стать кем? (Kļūt par ko?).
  • Veido teikumus pēc parauga tēmā. Zināt atšķirību -ом un -ем galotņu lietojumā, atbildot uz jautājumu кем? (что? - повар, быть кем? - поваром).Lasa tekstu un parāda savu izpratni par tā saturu runā un rakstos.
  • Veido teikumus par profesiju darba vietu, vaļaspriekiem, pielieto prievārdus "в/на".

Pasaule un es

  • Personu vietniekvārdiu un darbības vārdu lietojums. Salīdzina darbības vārda "жить" tagadnes formas. darbības vārdu идти un ходить lietojumā. Lieto prievārdus в/на.
  • Saskata un salīdzina notikumu secību tekstā; uztver un formulē teksta galveno domu.
  • Pastāsta savu ceļu uz skolu. Nosauc istabu, kurā atrodas mēbeles, atbildot uz jautājumu где?.
  • Raksturo istabas, izmantojot īpašības vārdus.Где что стоит/весит/лежит? Izmanto darbības vārdus стоит/весит/лежит un apstākļa vārdus, lai veidotu teikumus par mēbelēm istabā.

Kultūra, sports un es

  • Veido apgalvojuma teikumus ar lietvārdiem nominatīvā un nolieguma teikumus ar lietvārdiem ģenitīvā (piemēram, В школе есть спортивный зал.
  • В школе нет бассейна.)Darbības vārdi "есть", "кушать". Darbības vārdu locīšanu tagadnē. Lieto skaitļa vārdus ar lietvārdiem ģenitīvā. Cenu,mērvienību lietojums.Radošais darbs.

Es un tehnoloģijas

  • Nosauc tehnoloģoijas, raksta kritiski novērtē savu vārdu krājumu, izmantojot dažādus testus (piemēram, initernetā. Pielieto teikumu konstrukcijas искать что? где ?prievārdu по на lietojums. 

Daba un es

  • Salīdzina lietvārdus, īpašības vārdus un apstākļa vārdus, kuriem ir viena sakne (piemēram, жара – жаркий/жаркая – жарко)
  • papildina savu tekstu ar apstākļa vārdiem un īpašības vārdiem
  • lieto palīgteikumus ar saikli если, lai paskaidrotu, kādu nosacījumu gadījumā realizēs savus plānus (piemēram, Если будет хорошая погода, мы пойдём загорать.Pastāsta par dzīvnieku un novadu pilsētu ģērboņiem.

Mēs vērojam un domājam, vērtējam un rakstām. Kādi ir domrakstu veidi?

  • Prasme izvēlēties atbilstošus valodas līdzekļus, rakstīt pārspriedumu, ievērot ortogrāfijas un interpunkcijas normas, atbilstoši apgūtajam mācību saturam.

Sintakse. Interpunkcijas normu atkārtojums. (6. klases tematu atkārtojums – Pieturzīmes teikumos ar uzrunu, uzrunas grupu, tiešo runu, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, pieturzīmes saliktos teikumos)

  • Prasme pareizi lietot pieturzīmes teikuma beigās, teikumos ar uzrunu, uzrunas grupu, tiešo runu, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, saliktos teikumos.

Darbības, kustības, rīcības vārdi

  • Prasme morfoloģiski analizēt darbības vārdu, ievērot ortogrāfijas normas darbības vārdu rakstībā.

Lietu un vārdu neparastās puses

  • Prasme izvēlēties atbilstošas darbības vārda formas un ievērot ortogrāfijas un interpunkcijas nosacījumus, veidojot savus tekstus ar divdabja teicienu.

Izvēlamies izteiksmi

  • Prasme noteikt un pareizi rakstīt darbības vārdus dažādās izteiksmēs un gramatiskajos laikos.

Proza. Biogrāfiskā proza

  • Pēc izvēles izlasa vienu biogrāfiskās vai autobiogrāfiskās prozas darbu. Prasme pēc noteikta plāna stāstīt par izlasīto un izlasītajā darbā raksturot prozas darba iezīmes.

Folklora

  • Prasme grupas darbā izvēloties atbilstošus valodas un vizuālos līdzekļus, veidot vizuāli uzskatāmu projekta darbu, iepazīstinot klasesbiedrus ar vienu gadskārtu.

Dramaturģija. Rainis “Zelta zirgs”

  • Zina dramaturģijas pazīmes. Prasme izprast literārā darba autora personības un daiļrades faktu saistību ar literārā darba tapšanu un idejisko saturu.

Dzeja. Romantisma pazīmes un to izpausmes dzejā

  • Prasme veicot dzejas analīzi, izprast liriskā es pārdzīvojumus un attieksmes. Zina romantisma galvenās pazīmes. Pilnīgo savas radošās prasmes, izmantojot romantismam raksturīgos tēlainās izteiksmes līdzekļus. 

Proza. Noveles žanrs

  • Zina noveles žanra pazīmes, daiļdarba kompozīcijas elementus, pretstata paņēmienu tēlu veidošanā. Prasme analizēt R. Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” saturu un varoņu rīcības psiholoģisko motivāciju. 

Proza. J. Klīdzēja romāns “Cilvēka bērns”

  • Zina romāna žanra galvenās pazīmes, autora personības saistību ar novadu un romāna rašanos. Prasme saprast J. Klīdzēja romāna "Cilvēka bērns" fragmentu saturu, vides un laika tēlojumu, bērnam raksturīgo pasaules uztveri, reālisma iezīmes.

Kā nosaka kopas visus elementus, kā aprēķina notikumu varbūtību

  • Nosaka dotas kopas elementus, apakškopas, divu galīgu kopu apvienojumu un šķēlumu. Sistematizē un strukturē informāciju par kopām (izlasēm), izvēloties un izmantojot atbilstošus grafiskos organizatorus. Veido izlases ar noteiktām īpašībām.
  • Veido dažāda veida vizualizācijas un grafiskos attēlojumus. Pazīstamās un jaunās situācijās nosaka un pamato objektu skaitu, eksistenci, aprēķina notikuma varbūtību, izmantojot pilno pārlasi, darbības ar kopām (apvienojums, šķēlums), lietojot pieņemtos simbolus.
  • Lieto varbūtības praktiskā kontekstā.

Kā definē ģeometriskas figūras?

  • Nosaka, pieraksta punktu piederību taisnei, staram, nogrieznim. Lasa, raksta, formulē sakarības starp nogriežņu garumiem, kas novietoti uz vienas taisnes.
  • Zina, kas ir vienādas figūras. Zina, kas ir nogriežņa viduspunkts. Zina, kas ir leņķis, tā veidi. Zina, kas ir leņķa bisektrise, prot konstruēt leņķa bisektrisi ar cirkuli. Zina, kas ir blakusleņķi, lieto to īpašību. Veido aprakstam atbilstošu zīmējumu.
  • Nosaka, attēlo vienādas figūras. Zina, kas ir blakusleņķi un krustleņķi. Aprēķina leņķa lielumu, lietojot blakusleņķu, krustleņķu īpašības. Aprēķina nogriežņa garumu kā citu nogriežņu garumu summu, starpību, izmanto viduspunkta īpašību. Spriež, secina par punktu ar noteiktu īpašību novietojumu plaknē. Pierāda plaknes figūru vienādību. Veido un izvērtē pazīstamu ģeometrisku figūru definīcijas. Situācijās ar praktisku, sadzīvisku kontekstu lieto zināšanas par plaknes figūrām (piemēram, taisne, nogrieznis, riņķa līnija, paralēli, perpendikulāri nogriežņi) un to īpašībām.

Kā raksturo sakarību starp mainīgiem lielumiem?

  • Nosaka mainīgo lielumu vērtības atbilstoši dotiem nosacījumiem, ja sakarība attēlota ar tabulu, grafiski, ar formulu. Vārdiski raksturo sakarību starp neatkarīgo un atkarīgo mainīgo, ja tā attēlota grafiski. Sakarību, kura dota tabulas vai formulas veidā, attēlo grafiski, ievērojotkontekstu, – kā atsevišķus punktus, kā līnijas.
  • Attēlo sakarību grafiski vai pieraksta formulas veidā, pārveidojot mērvienības atbilstošisituācijas kontekstam. Dotā situācijā nosaka nemainīgos lielumus, neatkarīgo un atkarīgo mainīgo, pierakstaar formulu sakarību starp tieši proporcionāliem vai apgriezti proporcionāliem lielumiem, lielumu apzīmēšanai izvēloties un lietojot burtu simbolus. 

Kā pieraksta un pēta funkcijas, kuru grafiks ir taisne?

  • Zina, ka neatkarīgais mainīgais un arguments ir sinonīmi, tāpat kā atkarīgais mainīgais un funkcijas vērtībair sinonīmi. Zina, ka sakarību sauc par funkciju, ja katram argumentam atbilst tieši viena funkcijas vērtība. Zina, kas ir lineāra funkcija.
  • Lasa dažādus lineāras funkcijas attēlojumus, pāriet no vienas formas uz citu. Uzzīmē lineāras funkcijas grafiku pēc dotas formulas. Nosaka punkta piederību grafikam no tā attēlojuma. Analītiski nosaka punkta piederību grafikam. Raksturo lineāras funkcijas grafika novietojumu koordinātu plaknē atkarībā no koeficientu vērtībām.
  • No grafika nosaka funkcijas vērtību noteiktam argumentam; argumentu, kas atbilst noteiktai funkcijas vērtībai, krustpunktus ar asīm. No grafika nosaka argumenta vērtības, ar kurām funkcijas vērtība ir pozitīva/ negatīva, funkcija ir augoša/ dilstoša. Raksturo reālu procesu, izmantojot iegūtos datus, lietojot gan matemātikas valodu, gan kontekstu; raksturo lineāru funkciju kā situācijas matemātisko modeli, tās lietojumu konkrētās problēmas raksturošanai. 

Kā raksturo trijstūri, izmantojot tā elementus?

  • Zina, kas ir lauzta līnija un daudzstūris. Zina, kas ir trijstūris un to veidus. Nosaka trijstūra eksistenci, lietojot trijstūra nevienādību. Ar cirkuli un lineālu konstruē trijstūri un leņķa bisektrisi. Zina, kas ir trijstūra augstums, bisektrise, mediāna.
  • Nosaka trijstūru vienādību pēc kādas no pazīmēm. Nosaka nezināmos lielumus, lietojot trijstūru vienādību.
  • Aprēķina figūru lielumus, lietojot trijstūra augstuma, mediānas, bisektrises definīcijas. Veido pierādījumu, lietojot gan trijstūru vienādības pazīmes, gan citas iepriekš pierādītas/zināmasfigūru īpašības, definīcijas.

Kādas ir sakarības starp lielumiem trijstūrī?

  • Zina, kas ir īpašības un pazīmes ģeometrijā. Lieto sakarības, kuras pastāv starp malām un leņķiem trijstūros, lai pamatotu figūru īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinātu nezināmo lielumu. Zina, kas ir vienādsānu un vienādmalu trijstūris.
  • Aprēķina figūru lielumus, lietojot vienādsānu un vienādmalu trijstūru īpašības. Lieto leņķu, kuri veidojas, ja divas paralēlas taisnes krustojas ar trešo taisni, īpašības, lai aprēķinātu nezināmos lielumus, formulētu apgalvojumus par figūru īpašībām.
  • Lieto trijstūra leņķu summu, lai aprēķinātu nezināmos lielumus, formulētu apgalvojumus par figūru īpašībām. Lieto vienādsānu trijstūra perimetra formulu praktiskos kontekstos. Situācijās ar sadzīves kontekstu nosaka punktu ģeometrisko vietu, lietojot apgūtās zināšanas.

Ko nozīmē pārveidot izteiksmi ar mainīgo lielumu?

  • Dzīves situācijas prot aprakstīt ar matemātiskiem simboliem, ar burtiem apzīmējot nezināmus vai mainīgus lielumus jeb nezināmos vai mainīgos. Saprot un pamato, ka izteiksmes ir identiski vienādas. Aprēķina algebriskas izteiksmes vērtību, ja dota mainīgā skaitliskā vērtība. Pārveido algebriskas izteiksmes.
  • Lieto daļas, procentus, procentuālo palielinājumu, samazinājumu, salīdzinājumu situācijās ar matemātisku un praktisku kontekstu. 

Kādi ir paņēmieni nezināmā noteikšanai?

  • Atrisina lineāru vienādojumu, to ekvivalenti pārveidojot, izmantojot  grafiku, spriežot. Aprēķina nezināmo lielumu proporcijā. Atrisina situāciju uzdevumus, kuru aprakstā lietotas sakarības – “par tik vairāk/mazāk”, “tik reižu vairāk/mazāk”, “tik procentu no”, “par tik procentiem vairāk/mazāk/palielinot/samazinot” –, lietojot lineāru vienādojumu, proporciju.
  • Nosaka matemātiskā atrisinājuma atbilstību dzīves situācijai. Veido lineāru vienādojumu kā situācijas matemātisko modeli. Ar lineāru vienādojumu apraksta sakarības starp ģeometrisku figūru lielumiem, aprakstam lietojot arī ģeometrisko figūru īpašības. 

Kā salīdzina izteiksmes, kurās ir mainīgais lielums?

  • Situāciju ar praktisku un matemātisku kontekstu apraksta ar lineāru nevienādību, divkāršu nevienādību vai lineāru nevienādību sistēmu. Nosaka, vai nevienādība ir patiesa/aplama visām nezināmā vērtībām. Atrisina lineāru nevienādību, to ekvivalenti pārveidojot, attēlojot grafiski. Pārveido skaitļu intervāla attēlojumu no viena veida citā. Atrisina lineāru nevienādību sistēmu.
  • Jaunā situācijā prot atrisināt problēmu, lietojot matemātisko modelēšanu (lineārs vienādojums, lineāra nevienādība, lineāru nevienādību sistēma).

7.1. Ritms, mūzika, kustības. Kā es varu apgūtos ritma elementus izmantot savas radošās idejas realizācijai?

  • Aktualizē apgūtos ritma elementus dziedot,ritmizējot,spēlējot ar ritma instrumentiem.

7.2. Ģimenes godi. Kā atspoguļojas ģimenes godi Latvijas komponistu daiļradē, folkloras un postfolkloras grupu priekšnesumos?

  • Prot pastāstīt, kas ir ģimenes godi un kāds ir ģimenes godu vēstījums. Prot dziedāt ģimenes godu tautasdziesmas. Prot sacerēt apdziedāšanās dziesmu tekstus.

7.3. Teksta nozīme mūzikas satura atklāsmē. Kādas ir teksta un mūzikas mijietekmes?

  • Pēta un analizē teksta un mūzikas mijietekmes dažādās dziesmās.Izprot mūzikas lomu teksta atklāsmē. Dzied patriotiskās dziesmas.

7.4. Teātris un mūzikls. Kāda nozīme ir mūzikai teātra uzvedumos, kāda - mūziklos?

  • Analizē un izvērtē teātra uzvedumus un mūziklu, iepazīstot populārākos mūziklu autorus.Saklausa kopīgos un atšķirīgos mūzikas elementus.

7.5. No mutvārdu tradīcijas līdz nošu pierakstam

  • Skandē gregoriskā dziedājuma tekstus. Orientējas senajā nošu rakstā,izmantojot Gvido no Arecas ieviestos nošu nosaukumus. Saklausa un atšķir viduslaiku baznīcas mūzikai raksturīgos mūzikas elementus.

7.6. Bruņinieku laikmeta un mūsdienu mīlas dziesmas. Kas ir kopīgs un kas atšķirīgs bruņinieku laikmeta un mūsdienu mīlas dziesmās?

  • Prot dziedāt viduslaiku un mūsdienu mīlas dziesmas.Prot pastāstīt, kāds ir mīlas dziesmās paustais vēstījums. Atšķir pēc attēla un skanējuma populārākos viduslaiku mūzikas instrumentus.

7.7. Viduslaiku un mūsdienu populārā mūzika. Kas raksturo mūzikas popularitāti viduslaikos un kas-mūsdienās?

  • Iepazīst senās mūzikas grupas Latvijā, klausās, analizē un salīdzina dažādas skaņdarba interpretācijas. Pēc dzirdes dzied viduslaiku un mūsdienu populārās dziesmas. Prot pastāstīt par viduslaiku karnevāliem un mūsdienu festivāliem. 

7.8. Ceļojumi. Daba un dabas skaņas kā iedvesmas avots. Kā dabas skaistumsun dabas skaņas rosina komponistu daiļradi?

  • Dzied latviešu tautas dziesmas un komponistu dziesmas par dabu un putniem. Saklausa un pastāsta, ar kādiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem komponisti skaņdarbos attēlo putnu balsis. 

Eseja.(O)

  • Spriež par savas personības izaugsmes iespējām, balstoties uz personības analīzes rezultātiem.

Konflikti. Konfliktu analīze. (O)

  • Nosaka konflikta cēloņus un piedāvā vismaz 2 konflikta risināšanas scenārijus, izvērtējot citu cilvēku emocijas un rīcības motīvus.

Anketēšana. Anketas iztrādāšana. Aptauja. Rezutātu apkopošana. Secinājumu un risinājumu prezentēšana O

  • Stress. Uzklausa citu cilvēku pieredzi, izsaka un pamato savu viedokli. Mācās patstāvīgi lietot stresa pārvaldīšanas paņēmienus ( citu cilvēku aptaujāšana un prezentēšana)

Kontroldarbs.(O)

  • Izskaidro, kas ir identitāte. Izprot, kā identirtāte izpaužas. Zin , kam un kāpēc jāpievērš uzmanība, veidojot savu sociālo profilu.

Eseja.(O)

  • Apkopo argumentus,lai veidotu pamatotu viedokli par ģimenes lomu sabiedrībā.

Porfolio.(O)

  • Patstāvīgi formulē mērķ, izveido mērķa sasniegšanas stratēģiju, uzņemas par to atbildību, izvērtē savu darbu un plāno turpmākās darbības. Pierādījumus savām darbībām apkopo porfolio.

Vieglatlētikas pamatprasmes

  • Sprinta skriešanas, startēšanas, finišēšanas prasmes. Mešanas prasmes. Prasme saglabāt ātrumu garā sprinta distancē. Prasme sadalīt spēkus izturības distancē.

Basketbola pamatelementi.

  • Bumbas vadīšanas ap šēršļiem prasmes ar sekojošu metienu grozā. Dažādu piespēļu prasmes ar partneri uz vietas un gaitā. Metienu precizitātes prasmes.

Akrobātikas elementi.

  • Kūleņi uz priekšu, atpakaļ, pārmtiens sānis (ritenītis), dažādas stājas, līdzsvars uz vienas kājas.

Dažādu lēcienu prasmes ar aukliņu.

  • Lēkšanas prasmes kājās reizē aukliņa uz priekšu, uz atpakaļu.Lēcieni uz vienas, otras kājas. Skrējiens iz vietas, aukliņa uz priekšu.

Volejbola spēles elmenti.

  • Piespēļu prasmes (augšējā, apakšējā)pa vienam. Piespēļu prasmes pret sienu pa vienam. Piespēļu prasmes pāros. Sitiens pa bumbu ar vienu roku pāri tīklam.

Futbola spēles elementi.

  • Bumbas vadīšanas prasmes ap šķēršļiem. Dažadu veidu sitieni uz precizitāti pa vārtiem. Dažādas pespēles ar partneri uz vietas, skrējienā.

Vieglatlētikas prasmju atkārtojums (dinamika).

  • Sprinta skriešanas, startēšanas, finišēšanas prasmes. Mešanas prasmes. Prasme saglabāt ātrumu garā sprinta distancē. Dažādas lēkšanas prasmes tālumā.Prasme sadalīt spēkus izturības distancē.

Florbola spēles elementu apguve.

  • Bumbiņas vadīšana starp šķēršļiem.Dažādi metieni pa vārtiem. Piespēles ar partneri.

7. Improvizācija. Kā, spontāni darbojoties un ar auditoriju efektīvi sadarbojoties, radīt skatuvisku improvizācijas priekšnesumu?

  • Sadarbojoties ar partneriem, spontāni modelē skatuviskās darbības attīstību, konfliktu, rod tam atbilstošu risinājumu.

Procesā veidots iestudējums Kā piedzīvot māksliniecisku sadarbību, grupā pašradot scenāriju par aktuālu tēmu un, izmantojot dažādus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, kopīgi veidojot skatuvisku iestudējumu?

  • Pēta aktuālu tēmu, pētījuma atziņas izmanto kopīgi radīta oriģināla iestudējuma veidošanā, kurā sintezēti arī vairāku citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļi (piemēram, fiziskās vides organizācija, muzikālais noformējums, gaismu partitūra, kustību zīmējums).
  • Piedalās iestudējuma skatītāju diskusijā par aktuālo tēmu, pamatojot savu viedokli. 

Klasiskās teātra formas (komēdija un traģēdija) Kā piedzīvot māksliniecisku sadarbību iestudējuma veidošanā, izmantojot klasiskus dramaturģijas tekstus un dažādus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus?

  • Veic izrādes eksplikāciju – anlizē tekstu, lugas tēlus un veido plānu klasiska dramaturģiska darba iestudējumam vai iestudējumam, izmantojot dramaturģiska darba tekstu savas ieceres realizēšanai; to īsteno, patstāvīgi izmantojot un kombinējot apgūtās teātra mākslas prasmes (ķermeņa plastika, runa, telpas pārvaldīšana, sadarbība ar partneri un auditoriju, jaunrade un pašvadīta mācīšanās) ar režiju, kā arī iekļaujot citu mākslas veidu elementus atbilstoši iestudējuma vēstījumam un mākslinieciskajai estētikai.
  • Sadarbojas māksliniecisku uzdevumu veikšanai, komandā sagatavojot un publiski demonstrējot savu iestudējumu, izmantojot prasmes, talantus un intereses un veicot pienākumus, kas atbilst kādai no teātra mākslā iesaistītajām profesijām.

1.,2. nodaļa Sasveicināšanās, iepazīšanās,cilvēku vārdu un valstu nosaukumu lietojums. 

  • Loka darbības vārdus būt, saukt, patikt, piederēt , personvietniekvārdus (es, tu), jautājamos vārdus kas, kā, lieto tos atbilstoši teikumā. Prot alfabētu, mācās lasīt, izrunāt burtus, skaņas. Darbības vārda (iet, nākt, mācīties, dzīvot) locīšana, jautājamā vārda (no kurienes) lietojums, prievārds (no). Prot sasveicināties, nosaukt vārdu, dzīves vietu, atvainoties.Veido īsu dialogu. 

3.,4. nodaļa Skaitļi (1-100), aktivitātes skolā, mācību piederumi, mācību stundu saraksts, mācību priekšmeti, valodas

  • Skaita, nosauc telefonnumuru, pasta indeksu, adresi. Atbild un pajautā par vecumu. Veido īsu dialogu, lasa īsu tekstu, izprot to.Darbības vārdu - finden, sprechen, haben lietošana. Darbības vārdu locīšana tagadnē. Atbildes veidošana ar "doch", Prievārda an lietošana ar dienas laikiem. Runāt par savu stundu plānu, nedēļas plānu. Izteikt viedokli par dažādiem mācību priekšmetiem. Uz jautājumiem sniegt pozitīvu un negatīvu atbildi. Noteiktio, nenoteikto artikulu lietojums akuzatīvā, nominatīvā. Modālais darbības vārdi "mōchten", Veidot dialogu par skolai nepieciešamajiem piederumiem, izteikt vēlēšanos. 

5.nodaļa Ģimene, skaitļi (20-1000),hobijs un mājdzīvnieki.

  • Piederības vietniekvārdi, vārdu lietojums ar ģenetīvu, nolieguma artikuls ar lietvārdiem nominatīvā un akuzatīvā. Apraksta cilvēkus, veido sarunu par savu ģimeni, profesijas, izsaka viedokli par lasīto , dzirdēto. Veido dialogu lietojot noliegumu. prot modālo darbības vārdu gribēt un vajadzēt locīšanu un lietošanu teikumā. Raksta vienkāršus teikumus.
  • Lieto vienkāršus vārdus un frāzes, stāstot par sevi un savu ģimeni, saviem draugiem un dzīvesvietu. Stāsta par mājdzīvniekiem, par to, ko labi prot darīt. Loka darbības vārdus schlafen, fahren, laufen, essen, lieto piederības vietniekvārdus mein, dein, sein, ihr vienskaitļa nominatīvā, veido vārdu ģenetīva formu un profesijas ar izskaņu -in. 

6.nodaļa Pulkstenis, dienas režīms, brīvā laika aktivitātes

  • Nosauc , cik ir pulkstenis, plāno un stāsta par savu dienas režīmu, pajautā un atbild par pulksteņa laiku, cikos sākas un beidzas pasākums.Nosauc diennakts daļas. Lieto atbilstošā situācijā nolieguma vietniekvārdus. Lieto darbības vārdus tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 1., 3. personā.
  • Lieto modālos darbības vārdus mögen, dürfen, können vienskaitļa 1., 2., 3. personā un daudzskaitļa 1., 3. personā, paskaidro savas emocijas ar noliegumu: nein, nicht. Lieto personu vietniekvārdus wir, ihr, loka darbības vārdus spielen, machen, haben, sein (wir, ihr), modālo darbībasvārdu möchten, lieto prievārdu um + pulksteņa laiks. Prot izteikt, pieņemt un noliegt kādu priekšlikumu, sarunāt tikšanos noteiktā laikā.

7. nodaļa Mēneši, gadalaiki, krāsas, svētki, brīvā laika aktivitātes. 

  • Lieto noteikto un nenoteikto artikulu vienskaitļa nominatīvā un akuzatīvā, loka modālo darbības vārdu können (ich, du, er, sie), personu vietniekvārdus er/es/sie par dzīvniekiem/priekšmetiem. Prot nosaukt gada mēnešus, gadalaikus, krāsas , gadskārtu svētkus. Zina kārtas skaitļa vārdus, prot nosaukt dienu un datumu. Prot pateikt kad, kuram ir dzimšanas un vārda diena. Mācās nosaukt zodiaka zīmes. Raksta ielūgumu un apsveikumu dzimšanas dienā. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram, apsveicot svētkos). 

8.Iepirkšanās, produkti, cenas, iepakojums, kabatas nauda

  • Stāsta par iepirkšanos tirdzniecības centrā un prot nosaukt nepieciešamās preces,produktus , naudas vienības. Prot pajautāt un atbildēt cik, kas maksā. Veidojot dialogu par iepirkšanos, lieto pieklājības frāzes, noskaidro cenu, pārjautā to. Loka darbības vārdu geben, kaufen, nehmen, finden, bezahlen, suchen, mochten tagadnē.Prot norādīt atrašanās vietu: prievārdi in, mit, zu, nach, auf, an, um, in der Mitte, oben, unten lieto norādes par atrašanās vietu/virzienu (piemēram, rechts, links, geradeaus, im Osten, Westen, Zuden)

9.nodaļa Labu apetīti! Ēdieni, produkti, gatavošana, receptes

  • Darbības vārda patikt lietošana, pieklājības formu lietošana, piederības vietniekvārdu lietošana, stāsta par to, kas garšo vislabāk, ko prot gatavot. Veido recepšu grāmatu, prezentē to. 

Sabiedrība aizvēsturē.(o)

  • Komplekss sniegums :pratīs izpētīt cilvēku dzīve vienā no akmens laikmeta periodiem un izveidos atbilstošu zīmējumu ar laikmetam atbilstošiem priekšmetiem, mītnēm, nodarbošanos -rekonstrukcija. Klāt jāpievieno komentāri(izmantoti atbilstoši jēdzieni) un pamatojums tā atbilstībai izvēlētajam akmens laikmeta periodam. No rekonstrukcijām klasē jāizveido izstādi.

Pirmās civilizācijas. Anotācija ar uzdevumiem.(O)

  • Patstāvīgais darbs , lasītprasmes pilnveidošanai-darbs ar grāmatas tekstu .Seno Austrumu nozīme mūsdienās. Zinās un skaidros sasniegumu nozīmi, patstāvīgi izpratīs uzdevumu noteikumus. analizēs vēstures avotus./Senie laiki.

Antīkās pasaules sasniegumi.(O)

  • SR: Komplekss sniegums. Pratīs pielietot zināšanas un prasmes. Lasīs avotus un atlasīs nepieciešamo informāciju. Lietos atbilstošus jēdzienus, pratīs tos izskaidrot. Zinās hronoloģiskos ietvarus Grīeķijas un Romas antīkajā periodā. Kritiski izvērtēs antīko mantojumu./Antīkais mantojums.

Kristīgās un islāma pasaules rašanās.(O)

  • SR: Zinās, skaidros un pielietos tematam atbilstošus jēdzienus un faktus. Pratīs izskaidrot dažādu reliģiju būtību. Noteikt kopīgo un atšķirīgo. Atrast un formulēt atbildes.
  • Kartē iekļausi informāciju par Muhameda mācības jeb islāma izplatības virzieniem viduslaikos un mūsdienās. Izpratīs notikumu pēctecību, arābu un kristīgās kultūras ietekmi uz Eiropas un pasaules kultūru.
  • Rakstīsi aprakstu par arābu pasaules sasniegumiem zinātnē un kultūrā viduslaikos!/Kristīgās un islāma pasaules rašanās.

Projekts un teorētiskās zināšanas. Komplekss sniegums. Sabiedrība viduslaikos. (O)

  • SR: Pielietos zināšanas un prasmes dažādos uzdevumos. Veidos radošo darbu ,kurā demonstrēs zināšanas, prasmes, radošumu../Viduslaiku iedzīvotāju kārtas.

Krusta kari un Livonija. Praktiskasi darbs-pētījums vēsturē. 

  • SR: Prasme atrast, izpētīt un pielietot informācija.Ieradums pilnveidot savas prasmes, lietderīgi izmantot laika resursus/Krusta kari un Livonija.

Gaisma mākslā

  • Ir izpētījis dažādus gaismas avotus. Glezno brīvu gleznas kopiju, kur nattēlota gaisma.

Pozitīvais un negatīvais laukums kā ierosmes avots radošam darbam.

  • Pēta fona laukumu siluetus. Veido radošu darbu samainot vietām tumšos un gaišos laukumus.

Fantastiski tēli dažādās kultūrās.

  • Pēta, kā vizuāli attēlotas tēla īpašības. Veido savu tēlu jaunrades uzdevumā.

Arhitektūra un vide.

  • Pēta Latvijas vēsturisko arhitektūru Latvijas kultūras kanona mājaslapā. Zīmē Bauskas novadā atpazīstamu ēku.

Jūtu un emociju ekspresija portretā.

  • Skicē dažādas emocijas. Zīmē ekspresīvu pašportretu izmantojor krāsu kā izteiksmes līdzekli.