8.klases darbu plānojums 2025./2026.mācību gadā

Sports, hobiji, Mācību priekšmeti

• Veidot diskusiju, saskata un salīdzina atšķirības, pauž savu viedokli, uzklausa citu teikto. Salīdzina formālu, neformālu saziņu. Uzdod jautājums, lai noskaidrotu sarunu biedra viedokli. Apraksta ikdienas aktivitātes, pareizi lietojot gramatiskās struktūras vienkāršajā un ilgstošajā tagadnē. Prot lietot artikulus a/an/the.

Sajūtas

• Prasme lasīt , klausīties rakstus, intervijas, noformulē teksta, rindkopas galveno domu, formulē juatājumus klases biedriem un prot atbildēt uz citu jautājumiem. Veidot stāstījumu par lasīto, dzirdēto. Aprakstīt notikumus, izmantojot pagātnes laikus. Veic rakstiskas piezīmes, klausoties video dzirdēto. Gan mutiski, gan rakstiski sniedz padomus, izmantojot pieklājības frāzes should shouldn't.

Piedzīvojumi

• Intervijas klausīšanās, teksta izpratne, informācijas apkopošana. Teksta lasīšana, ievietojot trūkstošo informāciju. Ceļojuma bukleta veidošana- informācijas meklēšana,analizēšana, pievēršot uzmanību videi draudzīgai ceļošanai, informācijas apkopošana, tulkošana, prezentēšana. Rakstiskā tekstveide- ielūgums.

Mediji 

• Veido dialogu par mediju ietekmi uz personību un ikdienu. Analizē medijos piedāvāto informāciju, pamato savu viedokli. Veido dažāda veida teikumus, izmantojot apgūtās struktūras paraugus, atbilstošu vārdu kārtību vienkāršos un saliktos teikumos. Izvērtē un rediģē savus un citu tekstus. Prasme uzrakstīt neformālu vēstuli 150 vārdi, ievērojot atbilstošu struktūru.

Mūsu planēta

• Klausās un klasificē informāciju. Klausās ziņas, veido piezīmes, Veido savu ziņu reportāžu. Salīdzina sniegto informāciju, rakstiski pamato viedokli piekrītot, nepiekrītot. Apgūst vārdu krājumu par klimata pārmaiņām. Rakstītprasme- Raksts par globālām problēmām, izvirzot argumentus.

Karjera 

• Profesiju iepazīšana, raksturošana, informācijas meklēšana, apkopošana, priekšrocību, trūkumu izvirzīšana, tabulu veidošana, apkopotās informācijas salīdzināšana. Ar darbu saistītu frāžu ( look after, look for a job, take the day off) praktisks pielietojums sarunās, lasīta teksta izpratnē detalizētai informācijai. Darba intervijas veidošana, prasmes iesaistīties intervijā. Rakstītprasme- Formāla sarakste- pieteikuma vēstule.

Kā barojas organismi

• Ir priekšstats par GOSattīstības evolūciju. Prot salīdzināt dažādu mugurkaulnieku GOS ,raksturo brošanās veidu. Izprot kā augi uzņem tiem nepieciešamās barības vielas,izskaidro fotosintēzes mehānismu.

Kā organismi uztver apkārtējo vidi

• Skaidro kā organismi uztver apkārtējo vidi,kas to nodrošina.Skaidro auss uzbūvi,skaņu uztveršanu.Skaidro ādas uzbūvi, funkcijas.

Vielu transports organismos (*cilvēks; * dzīvnieki, augi)

• Izprot vielu transportu dažādos organismos salīdzina asinsvadu uzbūvi, funkcijas.Skaidro sirds uzbūvi tās darbību.

Organismu izvadsistēma 

• Izprot, kas ir vielmaiņas galaprodukti, kā notiek to izvadīšana un kādi orgāni to veic. Apgūta prasme skaidrot kā notiek urīna veidošanās no asinīm nierēs.

Kā strādā datortīkli?

• Ir priekštats par datortīkliem, maršrutētājiem, komutātoriem. Prot noteikt datora IP adresi un noteikt augsūpielādes, lejupielādes pārraides ātrumu.

Kā tekstam pievieno formulas un vēres un kā papildina pareizrakstības vārdnīcu?

• Atgādnes plānošana un izstrāde. Izstrādā atgādni atbilstoši dotajiem kritērijiem.

Kā izvēlas un lieto tiešsaistes rīkus konkrēta uzdevuma veikšanai.

• Instrukcijas izstrāde testēšanas rīku lietošanai. Instrukcijas demonstrācija. Vērtēšana atbilstoši kritērijiem.

Kā lieto standartfunkcijas aprēķinu veikšanai?

• Apgūst loģisko funkciju aprēķinus, datu apstrādei, analīze un izvadei

Kā gatavo piena produktu ēdienus? Ēdiena pasniegšanas koncepcija brīvdabas pasākumā.

• Apgūt piena un no tā izgatavoto produktu īpašības, pagatavošanu un piena produktu aizstāšanas iespējas. Ēdiena, kura sastāvā ir piena produkti, gatavošana pēc receptes, ievērojot darba drošības un higiēnas prasības. Prot plānot savu darbu komandā, servē un degustē ēdienu, izvērtē savu darbu, sakārto darba vietu.

8.2. Kā modelē un izgatavo ar programmvadāmiem darbgaldiem izstrādājumus?

• Pēta dažādus programvadāmu darbagaldu veidus, to pielietojumu jaunu produktu radīšanā;
• Iepazīst tuvākajā apkārtnē esošos uzņēmējdarbības piemērus, vedio skolēnu mācību uzņēmumu;
• Salīdzina ar rokas instrumentiem un tehnoloģijām izgatavotu izstrādājumu, to izgatavošanai nepieciešamos resursus un izgatavo dizaina izstrādājumu.

Šūšana. Auduma maisiņa šūšana ar šujmašīnu.

• Prot izveidot dizaina dienasgrāmatu, plānot darbu. Prot piegriezt un secīgi sašūt auduma maisiņu, izvērtē savu darbu.

8.3. Kā virpo ar koka virpu izstrādājumu?

• iepazīties ar virpas kā tehnoloģiskas iekārtas uzbūvi, tās darbības principiem un apgūt virpošanas prasmes, lai izgatavotu pārdomātu, funkcionālu izstrādājumu.
• Iepazīt un salīdzināt dažādus apdares veidus un izvēlēties savam izstrādājumam piemērotāko, pamatojoties uz tā mērķi un vēlamo izskatu.

Ko māca fizika

• Saprot un zina kas ir vielas, ;kermeņi, fizikālās parādības. Zina fizikālo lielumu mērvienības, prot tās pārveidot SI sistēmā. Zina kā aprēķina ķermeņa tilpumu un masu.Zina cietu vielu, šķirumu un gāzu īpašības.

Ķermeņu kustība.

• Zina kā mēra laiku, kustību un ātrumu SI sistēmā. Mērinstrumenti, kā nolasīt mērījumus. Zina kas ir vienmērīga un nevienmērīga kustība, prot aprēkināt ātrumu, ceļu un laiku. izprot rotācijas un svārstību kustību. Prot aprēķinā frekvenci, periodu, zina mērvienības. Izprot kustības drošību un zina kā to ievērot.

Svārstības un skaņa.

• Izprot kas ir skaņa, kā tā veidojas un izplatās dažādās vidēs, prot aprēķināt skaņas ātrumu. Zina ka skaņa izplatās kāgarenvilnis, prot noteikt un zinakas ir amplitūta, viļna garums, periods, prot aprēķināt frekvenci.
• Saprot kā uztveram skaņu, zina kas ir infraskaņa un ultraskaņa, kā to pielieto tehnikā. Zina mūzikas instrumentus, kā veidojas skaņa, kas ir tonis, tembrs, rzonanse. Kā vaidojas atbalss, kas ir troksnis. Zina kā mēra skaņas skaļumu, pieļaujamās skaļuma normas dB.

Miejiedarbība un spēks.

• Saprot un zina kas ir inerce un masa, kā aprēķina spēku, kā tos saskaita. Zina kas ir gravitācija. Saprot ar ko atšķiras svars no masas. Saprot kā darbojas berzes un pretestības spēki. Zina kas ir vinekāršie mehānismi, svira, kā tos izmanto sadzīvē un tehnikā.

Kāpēc ķermeņi var peldēt šķidrumos un gaisā.

• Saprot un zina kas ir blīvums un spiediens, to mērvienības. Prot aprēķināt spiedienu škidrumos un gaisā. Zina Paskāla likumu un svienoto trauku principu, kur tos izmanto sadzīvē un tehnikā. Izprot Arhimēda likumu, kādi spēki darbojas ķermeņu peldēšanā, prot tos aprēķināt.

Darbs un enerģija.

• Zina kas ir mehāniskais darbs un enerģija, kā to aprēķina, mērvienības SI sistēmā. Enerģijas nezūdamības likums - saprot kā potenciālā enerģija pārvēršas kinētiskajā un otrādi. Prot aprēķināt dzinēju lietderības koeficientu.

Klimata pārmaiņas.

• SR: Izprot klimata pārmaiņu cēloņus. Analizē doto informāciju par izmaiņām Latvijas dabā, sastībā ar klimata pārmaiņam. 

Dabas resursi - iedalījums, izsmeļamie neatjaunīgie resursi

• SR: Izprot dabas resursu iedalījumu, to izmantojamību. Zina un skaidro svarīgākos jēdzienus, apzīmējumus kontūrkartē. Analizē derīgo izrakteņu izvietojuma pamatprincpus.

Dabas resursi - neizsmeļamie, atjaunīgie resursi

• SR - zina kas ir alternatīvie resursi, to izvietojumu un izmantošanu. Izprot augznes veidošanās faktorus. Izvērtē nodrošinājumu ar dabas resursiem.

Tuksneši un to iedalījums

• SR - zina un izmantojot interaktīvās vietnes prot atrast un nosaukt lielākos pasaules tuksnešus. Mācās uzzīmēt un nolasīt tuksnešu klimatogrammu. Zina kas ir bioma, rot raksturot to pēc noteiktiem kritērijiem.

Mežu bioma.

• SR: mežu bioma ģeogrāfiskais izvietojums, dabas apstākļi. Prot salīdzināt dažādus meža biomus. Nosaka,zīmē un salīdzina to klimatogrammas.

Zālāji un tundra.

• SR: zinz zālāju biomas ģeogrāfisko izvietojumu, dabas apstākļus. Prot salīdzināt dažādas zālāju biomas. Nosaka,zīmē un salīdzina to klimatogrammas.

Izglītība un es

• Darbības vārdi (ar darbības vārdu быть).darbības vārdu locīšanu tagadnē, pagātnē un nākotnē. mācību priekšmetu un profesiju nosaukumus, стать кем? teikumu veidošanu.Pamata un kārtas skaitļa vārdu lietojums. atšķir atgriezeniskos darbības vārdus (piemēram, учиться, заниматься, интересоваться, увлекаться, начинаться, кончаться, продолжаться) un lieto tos pagātnes, tagadnes un nākotnes formās

veselība un es

• Izmanto darbības vārdus pavēles izteiksmē, lai dotu padomus par veselīgu dzīvesveidu.Pārfrāzē teikumus, izmantojot darbības vārdus pavēles izteiksmē vai konstrukciju должен/надо + darbības vārds nenoteiksmē. skatās videoierakstus un vēro runātāju žestus, mīmiku un to atbilstību teiktajam, ieklausās intonācijā, apspriež runātāju savstarpējās attiecības un to verbālās un neverbālās izpausmes pārveido tekstu pretējas noz mes tekstā, izmantojot antonīmus.

kultūra un es

• Analizē, kā atšķiras teikumi ar saikļiem потому что un поэтому, salīdzina to lietojumu citās valodās savā tekstā izmanto saikļus потому что un поэтому.Kas kopīgs latviešu un citu tautu svētkiem.

Daba un es

• Lasa un atjauno trūkstošo informāciju par tekstu saturu. Izmanto tēmas vārdu krājumu uzdevumu izpildē. Saprot jautājamo vietniekvārdu "как" un "какой" atšķirību. lieto darbības vārdus, kas apzīmē kustību, veido jaunus vārdus ar priedēkļiem при-, у-, в-, вы- (piemēram, прибежать, убежать, вбежать, выбежать) salīdzina priedēkļa formu от- un ото- lietojumu.

Kas ir ķīmija

• Prot aprakstīt, ko pēta ķīmija, kādas ir vielu īpašības, kas ir fizikālās un ķīmiskās pārvērtības, kas ir tīras vielas un maisījumi, kādi ir maisījumu vbeidi, kādi ir vielu attīrīšanas paņēmieni, zina laboratorijas draukus un drošības zīmes.

No kā sastāv vielas

• Raksturo vielas sastāvā esošās daļiņas (atomi, molekulas, joni), apraksta tos ar ķīmisko elementu simboliem un formulām. Lieto un orientējas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Izprot fizikālo lielumu- vielas daudzums, ko apraksta molos.

Vielu ķīmiskās pārvērtības

• Apraksta vielu sastāva izmaiņas ar novērojumiem, modeļiem un ķīmisko reakciju vienādojumiem, ievērojot vielas masas nezūdamības likumu. 

Skābes, bāzes, neitralizācija

• Apraksta skābju un bāzu iegūšanas un neitralizācijas reakcijas ar ķīmisko reakciju vienādojumiem. Nosaka šķīduma vidi, pamatojoties uz noteiktu indikatoru krāsas maiņu.

Ūdens un šķīdumi

• Skaidro, kā dabas ūdeņi tiek sagatavoti dažādai izmantošanai; zina, kā atbildīgi izturēties pret šo resursu. Izprot vielu šķīšanas procesu, prot veikt matemātiskus aprēķinus par vielu masas daļu šķīdumā.

Dzīve šeit un tīmeklī. Kā es veidoju saziņu ar sevi un citiem?

• Raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas. Pamato savu viedokli.
• Analizē, izprot un lieto formālajai vai neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties precīzākos vārdus ar stilistisko vai emocionālo ekspresiju. Pamato savu izvēli.
• Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā.
• Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam.
• Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato interpunkcijas zīmju lietošanu savā un citu tekstā.

Miers un konflikti
 Kā valoda atklāj savstarpējās attiecības?

• Klausoties un skatoties intervijas, saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli. Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu un saturīgu mutvārdu runu.
• Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei.
• Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu gramatiskās formas.
• Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam.

Stiprums un vājums 
Kā tiek darināti jauni vārdi?

• Ar izpratni lasa satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot valodas lietojuma būtiskās īpatnības..)
• Raksta patstāvīgi lietišķo vēstuli, iesniegumu, arī digitālajā formā un e-vidē.
• Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei.
• Izmanto latviešu valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī jaunvārdus. Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas apguvē, teksta bagātināšanā un noteikta efekta radīšanā.
• Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam.
• Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas.

Vienatnē un starp cilvēkiem
Kā pilnveidot tekstveides prasmes?

• Analizē un skaidro tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš zināmo; nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir radījis..)
• Raksta vēstījumu un pārspriedumu.
• Izmanto rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam individuālajam stilam. Salīdzina, novērtē dažādus rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko.
• Rediģē savu tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti; izmanto dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai.
• Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām.
• Izmanto latviešu valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī jaunvārdus.
• Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas.

Valoda agrāk un tagad
Kurām ortogrāfijas normām ir jāpievērš uzmanība?

• Salīdzina vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem. Izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un strukturēšanas veidu.
• Izmanto atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus.
• Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām.
• Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu gramatiskās formas.

Krustceles un jauni ceļi
Kāda ir latviešu valodas un literatūras nozīme izglītībā?

• Raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas; pamato savu viedokli.
• Izmanto atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus.
• Patstāvīgi izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu, izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Raksta aprakstu, vēstījumu, raksturojumu, pārspriedumu.
• Novērtē teksta uzbūvi un savdabīgas struktūras elementus. Raksta ar personisko pieredzi un izdomu, fantāziju saistītus tekstus, ievērojot teksta uzbūvi un izmantojot žanra prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas līdzekļus.
• Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam.
• Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā.

Draugi. Kā notiek literāru darbu profesionālas izvērtēšanas process? Kā veidoju savas lasītāja pieredzes apkopojumu?

• Pētot literāru darbu izvērtēšanas tradīcijas Latvijā, piedalās kādā paša radītā literāra darba popularizēšanas norisē.
• Iepazīstoties ar pasaules literatūras darbiem, piedalās diskusijā par tajos ietvertajām jauniešu problēmām.

Daba. Kā motīvs dzejā atklāj izteiksmes daudzveidību? Cik pārliecinoši protu rakstīt un prezentēt pārdomu darbu, lasot latviešu autoru prozas darbus par cilvēka un dabas mijiedarbi?

• Pēc iepazīšanās ar kāda latviešu dzejnieka (J. Baltvilks, O. Vācietis, I. Ziedonis u. c.) dzejas kopu veido kolāžu, grupējot un vizuāli atšifrējot spilgtākos dabas tēlus lasītajā dzejas kopā un savos dabas novērojumos. Iekārto kolāžu izstādi klasē.
• Rada ideju, plāno un raksta pārdomu vai radošu darbu par cilvēka un dabas attiecībām, veido sava darba vizuālo noformējumu (izmantojot dabas materiālus). Prezentē savu darbu klasē, piedaloties neparasto dabas pētnieku salidojumā.

Fantāzija. Kā eksperimentālā literārā jaunrades darbā izmantoju iepazītā laikmetīgās latviešu literatūras (fantāzijas žanrs, literārā pasaka u. c.) darba spēles noteikumus?

• Piedaloties pasaku lasījumos klasē, iepazīst literāros tekstus, izpēta autora piedāvātos spēles noteikumus. Raksta savu fantāzijas stāstu, izmantojot iepazītos radošos spēles noteikumus. Noformē savu jaunradīto tekstu ar piemērotām ilustrācijām.

Mājas. Cik daudzveidīgi liroepikas žanri (balāde, poēma) pilnveido lasītāja pieredzi un attieksmi pret mājām, tautas pagātnes pieredzi un nākotnes iecerēm?

• Izmantojot iegūtās zināšanas par balādes un poēmas žanru, rada sava jaundarba pieteikumu (piemēru, fragmentu) par savam laikam nozīmīgu vēstures notikumu.

Tradīcijas. Kā tradicionālās kultūras norises (latviešu godi) iegūst jaunu interpretāciju, iekļaujoties mūsdienu rituālos?

• Klausās latviešu tautasdziesmu piemērus. Izmanto visus pieejamos paņēmienus un atšifrē, kāpēc dziesmu ritms ir dažāds. Izmanto atbalsta materiālus par dzejas (folkloras) ritmiem un prognozē, kurai no dziesmām atbilst katrs no tiem. Mēģina sacerēt savu oriģinālu veltījumu (vēlējumu) mazam bērniņam trīsdaļīgajā ritmā. 

Pasaule. Kā literāru darbu iepazīšana palīdz pasaules kultūras zīmju izzināšanā? Kas ir nepieciešams patstāvīgā radošā darbā, pēc izvēles izmēģinot rakstnieka vai tulkotāja lomu?

• zvēlas vienu no literārā eksperimenta lomām – tulkotājs vai rakstnieks. Atbilstoši savai izvēlei iekārto tulkošanas studiju (klases telpas daļu) vai rakstnieka darba studiju (klases telpas daļu). Tulko izlozēto teksta fragmentu vai raksta savu literāro pasaku. Izmanto nepieciešamos atbalsta materiālus.

Laiks. Kā salīdzināt savu pieredzi ar latviešu autoru prozas darbos radīto priekšstatu par skolu dažādos laikos, izmantojot iepazīto literāro darbu iespaidus, citātus diskusijā par nākotnes skolu?

• Izvēlas vienu no iespējām literārajam eksperimentam: dienasgrāmatas pieraksti par vienu nedēļu skolā vai skolas (klases) avīzes rakstu sērija, vai arī ģimenes pārstāvju skolas atmiņu seriāls.

Spēle. Kas nepieciešams, lai sadarbības grupā iepazītu radioteātra specifiku un realizētu savas dramaturģiskas epizodes radīšanu un prezentēšanu?

• Sadarbojoties ar klasesbiedriem, izveido un ieskaņo vienu asprātīgu un savai skolai raksturīgu dzīves ainiņu (epizodi). Sadala atbildības jomas grupā: dialogu un monologu teksta autori, teksta remarku autori, atbildīgie par skaņu elementiem utt. Ieskaņo kopā ar klasesbiedriem pašu radīto epizodi.

Kā matemātiski raksturo un analizē datus?

• Uzskatāmi attēlo datus un iegūtos rezultātus.
• Nosaka datu kopas statistiskos rādītājus – amplitūdu, mediānu, modu, aritmētisko vidējo, absolūto un relatīvo biežumu, izmantojot aprēķinus un digitālos rīkus.
• Analizē datus, izmantojot statistiskos rādītājus.

Kā skaidro un lieto pakāpi ar veselu kāpinātāju?

• Aprēķina pakāpes skaitlisko vērtību, ja kāpinātājs ir vesels skaitlis.
• Izteiksmju pārveidojumos lieto pakāpju ar vienādām bāzēm īpašības.
• Kāpina pakāpi, reizinājumu un daļu.
• Skaitļa un pakāpes reizinājumu pieraksta kā pakāpi (ja iespējams).
• Pakāpi ar negatīvu kāpinātāju pārveido par pakāpi ar pozitīvu kāpinātāju.
• Pieraksta skaitli normālformā, un otrādi – normālformā pierakstītu skaitli pārveido decimālajā pierakstā.

Kā rīkojas, ja skaitli nevar pierakstīt kā daļu?

• Pieraksta mērījuma rezultātu, ievērojot mērījuma kļūdu.
• Noapaļo bezgalīgu decimāldaļu ar norādīto vai izvēlēto precizitāti.
• Nosaka aritmētiskās kvadrātsaknes precīzo vai aptuveno vērtību, spriežot un veicot aprēķinus, izmantojot funkcijas = y x grafiku, lietojot kalkulatoru.
• Atliek uz skaitļu taisnes skaitli (ar norādīto precizitāti), kas pierakstīts kā aritmētiskā kvadrātsakne.
• Lieto aritmētiskās kvadrātsaknes īpašības un darbību īpašības, lai aprēķinātu izteiksmes vērtību, veiktu izteiksmju pārveidojumus.

Kā aprēķina laukumu jebkuram trijstūrim, riņķim?

• Lieto trijstūra laukuma un riņķa laukuma aprēķināšanas formulas nezināmo lielumu, t. sk. riņķa sektora laukuma aprēķināšanai.
• Sadala figūru citās figūrās, kuru laukumu var aprēķināt, izmantojot dotos lielumus.
• Uzzīmē cilindru, taisnu prizmu, zīmēšanai lieto arī digitālos rīkus.
• Aprēķina taisnas prizmas un cilindra virsmas laukumu un tilpumu, lieto sakarības starp lielumiem nezināmo lielumu aprēķināšanai.

Kas kopīgs četrstūriem, kuru pretējās malas ir pa pāriem paralēlas?

• Nosaka divu taišņu savstarpējo novietojumu, lietojot taišņu paralelitātes pazīmes.
• Lieto sakarību par četrstūra leņķu summu, lai aprēķinātu nezināmos lielumus, formulētu apgalvojumus par figūru īpašībām.
• Četrstūrī saskata un pamato divu trijstūru vienādību, secina par četrstūra elementu vienādību, loģiski saistot divus spriedumus.
• Lieto paralelograma (t. sk. romba, taisnstūra, kvadrāta) īpašības, lai aprēķinātu nezināmos lielumus, formulētu apgalvojumus par figūru īpašībām.
• Lieto paralelograma un romba laukuma formulas nezināmo lielumu aprēķināšanai.

Kā skaidro un izpilda darbības ar izteiksmēm?

• Saskaita, atņem monomus, reizina un dala monomu ar monomu, kāpina monomu, saskaita, atņem polinomus, reizina monomu ar binomu vai trinomu, reizina binomu ar binomu, reizina binomu ar trinomu.
• Ar algebrisku izteiksmi apraksta plaknes figūru, telpisku ķermeņu lielumus

Kā dažādas funkcijas izmanto matemātiskai modelēšanai?

• Uzzīmē funkciju (vienkāršās situācijās) grafiku, nosakot konkrētas vērtības, izmantojot zināšanas par grafiku formu, simetriskumu.
• No kvadrātfunkcijas grafika nosaka parabolas virsotni, funkcijas vērtību apgabalu un lielāko (mazāko) vērtību, intervālus, kuros funkcija ir augoša (dilstoša), krustpunktus ar asīm, intervālus, kuros funkcijas vērtības ir pozitīvas (negatīvas).
• No funkcijas grafika nosaka funkcijas vērtību apgabalu; intervālus, kuros funkcija ir augoša (dilstoša); intervālus, kuros funkcijas vērtības ir pozitīvas (negatīvas).
• No dota funkcijas grafika nosaka dota vienādojuma saknes, dotas nevienādības atrisinājumu.
• Atrisina kvadrātvienādojumus

Kā nosaka taisnleņķa trijstūra nezināmās malas garumu?

• Ar cirkuli un lineālu (bez skalas) konstruē taisnleņķa trijstūri atbilstoši dotajiem lielumiem un/vai nosacījumiem.
• Pierāda divu taisnleņķa trijstūru vienādību, izmantojot trijstūru vienādības pazīmes.
• Apraksta risinājuma gaitu, raksturojot gan katru figūru atsevišķi, gan figūras, kuras no tām veidojas, skaidrojot nogriežņu un leņķu nozīmi katrā no tām.
• Lieto Pitagora teorēmu, lai aprēķinātu taisnleņķa trijstūra nezināmo malu, nezināmo lielumu plaknes figūrā.

8.1. Kanonu daudzveidība. Kā sacerēt savu kanonu? 

• Personības: Johans Pahelbels, Johans Sebastiāns Bahs. Ir izpratne par dažādiem kanonu veidiem, prot tos saklausīt skaņdarbos.

8.2. Opera baroka laikā un rokopera. Ar ko baroka opera atšķiras no rokoperas?

• Salīdzina un raksturo pazīmes, ar ko baroka opera atšķiras no rokoperas, izvērtējot tematiku, mūzikas izteiksmes līdzekļus, darbības vidi, tērpus, uzvedības normas, izpildītājsastāvu, izrāžu uzveduma vietas.

8.3. Ziemassvētki galmā un baznīcā. Kā svinēja Ziemassvētkus J.S. Baha laikā un kā tos svin mūsdienās? 

• Personības: Johans Sebastiāns Bahs, Johans Valentīns Mēders. Prot saklausīt un atšķirt polifoniju no homofonijas. Veic pētījumu un sistematizē informāciju par Ziemassvētku koncertiem un šo koncertu programmām Latvijā, apkopo informāciju par Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām J. S. Baha laikā un salīdzina, kas ir mainījies mūsdienās (tautasdziesmas, garīga/laicīga satura tematika, mūsdienu populārā mūzika). 

8.4. Tradīcijas, paraugi mūzikā. Kas ir klasicisms un ko mēdz dēvēt par klasiku mūzikā?

• Personības: Volfgangs Amadejs Mocarts, Jozefs Haidns, Ludvigs van Bēthovens. Salīdzina, strukturē un sistematizē informāciju par to, kas ir kopīgs un kas – atšķirīgs klasicisma (V. A. Mocarts, J. Haidns) un populārās mūzikas klasikas (The Beatles) mūzikas valodai (ritms, melodija), mūzikas formas un žanru lietojumam; ar ko atšķiras jēdzieni “klasisks” un “klasicisms”. 
  Apkopo pētījuma rezultātus par sava ciema/novada/pilsētas klasiskajām vērtībām mūzikā. 

8.5. Mūzika revolūciju laikā. Kāda nozīme mūzikai ir revolūciju laikā?

• Personības: Ludvigs van Bēthovens. Pēta un analizē mūzikas nozīmi revolūciju laikā. Prot saskatīt kopīgo un atšķirīgo starp “Dziesmoto revolūciju” 1991. gadā un “Franču revolūciju” 1789. gadā

8.6. Nacionālās identitātes meklējumi mūzikā Ltvijā. Kas raksturo mūzikas dzīvi Latvijā 18., 19. gs.? 

• Personības: Jānis Cimze. Apkopo un sistematizē informāciju par pirmajiem latviešu mūzikas kultūras celmlaužiem, par J. Cimzes darbību latviešu tautasdziesmu vākšanā un popularizēšanā, kas noveda pie Dziesmu svētku kustības. Pēta Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību, izstrādājot projekta darbu. Pēc skanējuma atpazīst latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli, vijoli, dūdas, trideksni, sietiņu, stabuli).

8.7. Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā. 

• Personības: Jānis Bētiņš, Baumaņu Kārlis, Vīgneru Ernests. Prot nodziedāt Latvijas Republikas valsts himnu, zin tās tapšanas vēsturi un prot pastāstīt par himnas autoru. Prot salīdzināt un klasificēt iegūto informāciju par I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā un XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notika 2023. gadā, to organizatoriem, diriģentiem un svētku programmu; aprakstu un demonstrē izpētes rezultātus

Uzņēmējs un ražošanas resursi (O) 

• Analizē uzņēmēja lomu resursu organizēšanā.

Projekts: biznesa idejas izstrāde 

• Uzņēmējdarbībai ir jābūt mērķtiecīgai, rūpīgi saplānotai un aprakstītai biznesa plānā.

Kā darbojas tirgus? (O) 

• Iepazīst dažādus tirgus veidus, kā arī izprot dažādas likumsakarības, kas nosaka preču cenu, pieprasījumu u.c.

Video porjekts: bankas 

• Izvērtē ekonomisko procesu, banku un patērētāju darbības ietekmi uz cenu stabilitāti.

Nodokļi + projekts: ģimenes budžets (O) 

• Analizējot statistikas rādītājus, noskaidro valsts budžeta struktūru, pamato nodokļu maksāšanas nepieciešamību. Analizē budžeta veidošanas pamatprincipus, veido ģimenes budžetu.

Darba tirgus un karjeras izglītība (O) 

• Prot izvērtēt izglītības nozīmi savu mērķu sasniegšanā. Pārzina dažādus izglītības iespējas, priekšrocības un trūkumus.

Vieglatlētikas pamatprasmes

• Sprinta skriešanas, startēšanas, finišēšanas prasmes. Mešanas prasmes. Prasme saglabāt ātrumu garā sprinta distancē. Dažādas lēkšanas prasmes tālumā. Prasme sadalīt spēkus izturības distancē.

Basketbola elementu prasmes.

• Bumbas driblēšana apkārt šķēršļiem, Piespēles pa vienam pret sienu, pāros uz vietas, kustībā. Metieni uz precizitāti

Akrobātikas elementu prasmes.

• Kūleņi uz priekšu, atpakaļ, pārmetieni sānis (ritenītis), dažādas stājas, līdzsvars uz vienas kājas.

Volejbola prasmju apgūšana.

• Augšējā, apakšējā pespēle pa vienam, augšējā apakšējā pespēle pret sienu, sapēle ar partneri pāros, sitiens bumbai ar vienu roku pāri tōklam (serve).

Futbola elementu prasmju apguve.

• Bumbas vadīšana ap šķēršļiem, dažādi sitieni pa vārtiem, dažādas pespēles ar partneri uz vietas ,kustībā.

Florbola spēles prasmju apgūšana.

• Šķēršļu apvadīšana ar bumbiņu, dažādi metieni pa vārtiem, dažādas pespēles ar partneri uz vietas, skrējienā.

Vieglatlētikas pamatprasmju atkārtošana (dinamika).

• Sprinta prasmes skriet, startēt, finišēt. Mešanas prasmes. Prasme noturēt ātrumu garā sprinta distancē. Prasme saglabāt spēkus izturības distancē. Dažādas lēkšanas prasmes tālumā.

Dažādu lēcienu ar aukliņu apguve.

• Lēcieni uz priekšu uz atpakaļu kājas kopā, uz vienas uz otras kājas, skrējiens uz vietas aukliņa uz priekšu.

Viduslaiku beigas un jauno laiku sākums.(O)

• SR:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi , renesanse un humānisms. Jēdzieni, personības, notikumi, cēloņsakritības./Atklājumu un baznīcas reformu laikmets.

Reformācijas cēloņi, gaita, sekas.(O)

• SR: Izprot reformācijas cēloņus, sekas. zina galvenos faktus par reformāciju Eiropā. Zina un skaidro svarīgākos jēdzienus.

Absolūtisms .

• Sasniedzamais rezultāts: veidoju izpratni par daudzveidīgu valsts varas ietekmi uz sabiedrību un indivīdu, un antidemokrātisku sabiedrību rašanās cēloņiem un trūkumiem.

Hercogistes un lielvalstu varas laiks Latvijas teritorijā.Projekta darbs.(O)

• SR: Atradīs un atlasīs nepieciešamo informāciju. Analizēs faktus. Pielietos atbilstošus jēdzienus un faktus veidojot projektu. Prezentēs savu darbu. 

Popkultūra un reklāma

• Pēta popart darbus. Zīmē radošo darbu reklāmu vai portretu popart tehnikā.

Humors plākātā

• Zīmē asprātīgu plakātu par vārda spēku komunikācijā.

Klusā daba dažādos mākslas stilos

• Ir guvis priekšstatu par dažādiem modernisma stiliem. Pārveido kluso dabu kādā no modernisma stiluiem.

Mākslas objekts un daba

• Zīmē dabas formu pārvērtības dizaina priekšmetos. Pēta un stilizē dabas formu (foto no žurnāla attēla).

Dažādu mākslas veidu sintēze animācijā.

• Grupās veido animācijas filmiņu par doto tēmu.